A+
Beta

Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ārlavas baznīca pamatoti uzskatāma par Ziemeļkurzemes lepnumu, jo tā ir lielākā lauku baznīca. Senākās liecības par baznīcu atrodamas jau 1383. gadā. Tagadējo mūra ēku cēla 1793. gadā, bet pašreizējo izskatu ar gotiskā stila iezīmēm tā ieguva 1862./63. gada pārbūvē.

  • Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par Talsu draudzi. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu pieminētas no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./ 63. gada pārbūves.

Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20.g.s. trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts K. Valdemārs. 

Baznīcas valdzinājums ir tās iekārtā (19. gs.). K. Šēnherta (C. Schönherr) altārglezna «Kristus apraudāšana» (1908; kopija no J. Rētermaņa (J. Rötermann) oriģināla).
Ērģeles (1865), ievērojamā meistara Augusta Martina darbs, ir ļoti nozīmīgas Latvijas ērģeļbūves vēsturē.   

 
57.393913, 22.598152
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
Informācija mainīta: 31.01.2013