A+
Beta

Bērzciems

Bērzciems senāk saukts arī par Bērzu ciemu un tas būvēts kā rindu ciems - visas mājas rindā gar ceļu viena otrai blakus. Nosaukums "Behrsezem" paradās kādā 1747.gada kartē. Atšķirībā no citiem Engures pagasta ciemiem, tā apkartnē ir laba lauksaimniecībā izmantojama zeme, saimniecības platības ziņā bijušas lielakas nekā citviet un to saimnieki - turīgāki.

Saullēkts Bērzciemā
  • Saullēkts Bērzciemā
Saslietas niedres
  • Saslietas niedres
Zvejnieku zābaka atstātās pēdas pludmalē
  • Zvejnieku zābaka atstātās pēdas pludmalē
Bērzciema jūras piekraste
  • Bērzciema jūras piekraste

Bērzciems ir sens zvejniekciems. Agrāk, kad vēl zvejoja ar laivām, ciemā bijuši divi sedumi: Bērzciema un Lepstu (alksnajs), un tas varētu nozīmēt, ka senos laikos bijuši divi nelieli ciemi, kas laika gaitā saauguši vienā. Bērzciemā ir sekla piekraste, tādēļ senāk laivas tikušas novietotas uz sēkļiem patālu no krasta. Lai slapjie tīkli nebūtu jānes tik tālu lidz malai, vabas tīklu žāvēšanai ierīkoja simt vai divsimt metrus tālu jūrā, kur beidzas lielie akmeņi.

Saimniecības apbūvē parasti bija vairākas ēkas - dzīvojamā māja, klēts, rija, vēlāk - labības šķūnis, pagrabs, pirts. Bija arī zivju žāvējamais namiņš un tīklu būda. Daudzas dzīvojamas mājas būvētas no akmeņiem, kā saistvielu izmantojot kaļķu javu. Akmeņus veda no jūrmalas un engures ezera. Tāpēc arī mūsdienās ciema jūrmala vairs nav akmeņaina. Jumtus gatavoja no niedrēm, gan egļu mizas, retāk no salmiem. Bagātākās saimniecības atļāvās likt dakstiņu jumtu. Mājas te izvietojušās abpus ceļam, apmēram 3 km garumā. Seklo jūru, baltās jūrmalas smiltis un klusumu iecienījuši gan atpūtnieki, gan paugurknābja gulbji, kas nereti te arī pārziemo. Rīgas līča krasts šeit atšķiras ar to, ka tas nav smilšains, bet gan ar zāli apaudzis.

Bērzciemā savulaik bijusi kuģu būvētava, skola, pasts un zivju pārstādes cehs. Līdzīgi citiem zvejniekciemiem, pēdējos gados mainījies arī Bērzciems. 20.gadsimta pēdējā ceturksnī ir krietni paplašinājies. Uzbūvētas daudzas jaunas ēkas un pārbūvētas vecās. 2005. gada ciemā noasfaltēja centrālo ielu un ierīkoja ietvi gajējiem. Daudzās mājās godā tiek turēts senču mantojums. Senā zvejnieku sēta "Dieniņas" viena istaba atjaunota un iekartota tādā izskatā, kāda tā bijus 20.gadsimta pirmajā puse. Saimnieki šo  istabu izdod ceļotājiem un kopā aicina doties zvejā. Pēcāk aicina arī piedalīties noķerto zivju kūpināšanā.

Bērzciemā, ka jau daudzos piejūras ciemos, tūristu piesaistei darbojas viesu nami, lauku un brivdienu mājas. 2003. gadā kādreizējā krodziņa "Oskars" vietā izveidota tūristu iecienīta atpūtas vieta "Mazā kaija".  Naktsmītnes tiek piedāvātas arī viesu nama "Tauriņi", lauku mājā "Dieniņas", brīvdienu mājās "Metumi" un "Branguļi".

Šis ciems ietilpst Engures dabas parka teritorijā un ir viena no pieturvietām, lai apskatītu tur mītošos savvaļas dzivniekus un Orhideju taku.

Sīkāk par šo ciemu varat lasīt Agritas Ozolas un Sintijas Ozolas gramatā "Engures pagasts".

Kā nokļūt: 

Ar autobusu no Rīgas maršrutos: Roja, Kolka, Mazirbe.

 
57.247158, 23.173342
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Gida pakalpojumi
  • Lauku labumi
  • Semināri, konferences
  • Suvenīri
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Bezvadu Internets
Darba laiks: 
No Rīgas: Brauciet pa autoceļu P128 (Sloka–Talsi) līdz Ķesterciema aplim, kurā nogriežaties pa labi uz autoceļu P131(Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka) Engures virzienā. Tālāk turpiniet ceļu taisni, cauri Engurei, līdz sasniegsiet Bērzciemu. No Tukuma: Brauciet pa autoceļu P131(Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka), cauri Engurei līdz sasniegsiet 
Informācija mainīta: 03.09.2014