Jūs atrodaties šeit

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Saglabājušās 13.gs. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Atrodas dabas parkā "Daugavas loki".

Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. 13. gs. latgaļu apdzīvotajā teritorijā ietilpa arī tagadējās Latgales DA daļa, kas kopš 1264. gada bija ordeņa īpašums.

Daugavas kreisajā krastā sēļu apdzīvotie novadi sniegušies līdz Naujenei, kas, lai gan atradusies Daugavas labajā krastā, 1259. gada dokumentā minēta kā sēļu zemes robežas galējais austrumu punkts.

Pie Naujenes atradās viena no 3 galvenajām Daugavas šķērsošanas vietām (pārējās divas – pie Sēlpils un Doles salas), kuras lietuvieši izmantoja, lai iebruktu Vidzemē. Šai punktā – pie Lietuvas robežas - Livonijas ordenis tad arī uzcēla Dinaburgas pili.

Ar to saskan arī Žilbēra de Lannuā 1413 .g. ceļojuma apraksts: “No Kokneses es braucu pa lībiešu upi (Daugavu) uz augšu ar visām manām ragavām un nonācu pie Livonijas kungu pils, sauktas Daugavpils, kas še ir beidzamā pils, kas tiem pieder uz Lietuvas robežām.” 1888. gadā pilskalnā tika veikti pirmie izrakumi V. Neimana vadībā. To gaitā tika atsegti senie pils pamati, kas atradās zem 7-9 pēdu biezas drupu un gruvešu kārtas.

Tā kā laikā no 1811.-1829. gadam pilsdrupas bija intensīvi izmantotas būvmateriālu ieguvei, tad izrakumu pirmo izrakumu laikā pils sienu augšdaļas bija jau pilnīgi iznīcinātas – akmeņi un ķieģeļi izlauzti un aizvesti uz Daugavpili jaunā cietokšņa būvei. Neskatoties uz nesaudzīgajiem postījumiem, izrakumos izdevās iegūt pietiekoši daudz materiālu, lai varētu gūt priekšstatu par pils apmēriem un iekārtojumu.

Pils celtnes lielākais garums ir aptuveni 59 m, lielākais platums (rietumu galā) aptuveni 26 m. Kā būvmateriāls tika izmantoti ļoti lieli ķieģeļi (izmēri: 30 x 14 x 10 cm), laukakmeņi (g.k. pamatiem) un kaļķakmens plāksnes. Ieeja Dinaburgas pilī vedusi no austrumu puses caur 2 priekšpilīm, kas bijušas apjoztas ar laukakmeņu mūriem un grāvjiem.

Tos ar vienkāršu aizdambējumu varēja piepildīt ar ūdeni un tādējādi padarīt grūti forsējamus. Pilī nokļuva pa paceļamu tiltu caur vārtiem, ko sargāja īpaši torņi – torundas. Pils vecākais (austrumu) spārns, iespējams, celts jau Raceburgas Ernesta laikā, bet ziemeļu un rietumu spārni, iespējams, celti ap 1313. gadu, kad mestrs Gerhards Jorke pili atjaunoja, un mestra Gosvina Herikes laikā, kurš 1347. gadā uzcēlis 4 torņus. Izrakumos droši konstatētas tikai 2 torņu vietas – DA un DR stūrī.

Nav izslēgts, ka mestra Gosvina Herikes laikā arī priekšpilis tikušas nocietinātas ar torņveidīgām izbūvēm. Pils austrumu spārnā atradušas trīs pagraba telpas. Pils ieejas celtnes otrajā stāvā atradusies pils kapela, kas bijusi rūpīgās izveidota, ar krāsainām profilētām velvju ribām, durvju un logu apmalēm. Kapelai ziemeļu spārnā pieslējās kapitula zāle, uz rietumiem no tās – remetrs (sanāksmju un ēdamtelpa). Rietumu spārnā, kas atradās Daugavas pusē, iespējams, atradās komtura dzīvojamās telpas.

Zem uzskaitītajām telpām atradušās virtuves, noliktavas, apsildāmās telpas un ordeņa brāļu dormitorijs (guļamās telpas).Pils dienviddaļu aizņēma plašs pagalms. Visu pils celtnes kompleksu apņēma bieza mūra siena, kurai pagalma dienvidu pusē piekļāvusies kāda šaura koka celtne vai brustvēra atbalsta būve.

Coordinates:
55.909290, 26.725273
An alternative description

Vecpils
+371 65422818, +371 65471321
+371 29468988
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014