Zemgaļu pilskalns un Livonijas ordeņa pilsdrupas atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā.
Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau 1000 gadus p.m.ē. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils, kur bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. Pils vairākkārt minēta Atskaņu hronikā, stāstot par kaujām, kas 13. gadsimtā notika starp vietējiem iedzīvotājiem un vācu bruņiniekiem. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus. 1289. gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot, un devās uz Rakti Lietuvā.
No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka - komtura mītne. Kurzemes - Zemgales hercogistes laikā pili pārraudzīja vairāki komendanti, pēdējais no tiem bija kapteinis Kristofs Georgs fon Offenbergs. Pēc 1729. gada Livonijas ordeņa celtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām sabruka. 2002. gadā tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija.
