Incēnu (Dobes) pilskalns manāmi izceļas apkārtējā ainavā. Rakstītos avotos pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Tiek uzskatīts, ka te ir bijis Dobes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Pilskalns ierīkots, mākslīgi uzberot valni un izveidojot gandrīz četrstūrainu pilskalna formu ar neparasti stāvām malām. Austrumu daļā atradusies senpilsēta, par ko liecina biezais kultūrslānis ar lausku un senlietu atradumiem. Pilskalnu 1932. gadā pētījis Ernests Brastiņš. Viņš bija pārliecināts, ka tieši šeit atradusies Sidabrenes pils. No pilskalna virsotnes paveras plašs skats uz apkārtējo ainavu.
Mežakalns atrodas pretī – otrpus ceļam Incēnu pilskalnam un Avīknes upītes gravai. Tas ir lapu koku ieskauts, tāpēc grūti pamanāms. Domājams, ka Mežakalnā atradusies vecākajā Atskaņu hronikā minētā Dobes pils, kuru 1260. g. būvējis Livonijas ordenis.
