A+
Beta

Ērģemes pilsdrupas

Pils kalpoja kā spēcīgs cietoksnis Livonijas ordeņvalsts austrumu robežu aizsardzībai un kā Livonijas ordeņa mestra priekšpils Cēsu pilij.

Ērģemes pilsdrupas
  • Ērģemes pilsdrupas
  • Foto: Valkas TIB
Ērģemes pilsdrupas
  • Ērģemes pilsdrupas
  • Foto: Valkas TIB
Ērģemes pilsdrupas
  • Ērģemes pilsdrupas
  • Foto: Valkas TIB
Ērģemes pilsdrupas
  • Ērģemes pilsdrupas
  • Foto: Valkas TIB

Livonijas ordeņa pils vēstures avotos minēta 1422.gadā, bet celta 14.gs ap 1320.gadu pēc Livonijas ordeņa mestra Gerhards fon Jocke rīkojuma. Mestri pili izmantoja kā noliktavu, atbalsta punktu un naktsmītni. Skaidri salasāms ir pils plānojums. Mūsdienās joprojām apskatāmas visai iespaidīgas pils drupas ar apaļu stūra torni divu stāvu augstumā. 

Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri (tā ir tā sauktā konventa tipa pils) ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts. Ērģemes pils bija ordeņpils mestra apgabalā, Cēsu komturejas palīgpils. 15. gs. pils esot krietni parbūvēta. 1575.g. Ērģemi ieņem Livonijas hercogs Magnuss, kurš 1578.gadā pili atdod poļiem. 1621.Ērģemi iekaro Zviedrijas karalis Gustavs Adolfs un 1625.g. to izlēņo ģenerālmajoram de la Barrem, kura dzimtai pils pieder līdz 1795.g. 1658.g. pili atkal ieņem poļi. 1670.g. Ērģemes pilī izceļas ugunsgrēks, un nav ziņu, ka pils pēc tam tiktu apdzīvota.

1702.g. 5.jūlijā Livonijas kara laikā pili izspridzināja. Līdz 1853.g. pilī bija pagasta labības magazīna. 1986.g. pilsdrupās veica konservēšanas darbus, kuri ta arī netika pabeigti, līdz ar to pilsdrupas pamazām iet bojā.

 
57.805904, 25.821304
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Papildus informācija: 
Informācija mainīta: 02.09.2014