J. Vītola saistība ar Gaujienu izveidojas 1922. gadā, kad Latvijas valsts par īpašiem nopelniem J. Vītolam piešķir daļu no bijušās Gaujienas muižas centra. Un tā gan muižas aldara divstāvu koka mājiņa, gan 60 pūrvietu "dabas jaukumu" kļūst par vietu, kur J. Vītols pavada katru vasaru no jūnija līdz septembrim, līdz pat brīdim, kad jāatstāj Latvija (1944.oktobris).
Muzejs izveidots 1961. gadā, pateicoties toreizējam Gaujienas vidusskolas direktoram Arnim Madisonam, skolotājiem Jānim Račevskim un Harijam Grāvim. Īpaši atzīmējama Jāzepa Vītola dziesmu dienu tradīcija. Tās sākums meklējams tālajā 1933. gadā, kad svinēdams savu 70. dzimšanas dienu, J. Vītols Gaujienā sarīko nelielus Dziesmusvētkus (300 koristu).
Pirms tam un arī pēc tam kori ieradās sveikt mūzikas patriarhu Dzimšanas dienā, kura reizē ar dzīvesbiedres Annijas vārda dienu, tiek svinēta 26. jūlijā. 1988. gadā tradīcija tiek atjaunota Alūksnes rajona koru virsdiriģenta prof. Edgara Račevska vadībā.
