X
Latvia.travel mobile app. Your official guide for travelling in Latvia.
Lejuplādēt

Jūs atrodaties šeit

Jēkabpils

Vecpilsētas laukums atrodas Jēkabpils pilsētas centrālajā daļā netālu no Daugavas. Tā veidošanās cieši saistīta ar visa kvartāla apbūves vēsturi, kas atrodas starp Brīvības, Katoļu, Pasta un Viestura ielām.

Vecpilsētas laukums atrodas Jēkabpils pilsētas centrālajā daļā netālu no Daugavas. Tā veidošanās cieši saistīta ar visa kvartāla apbūves vēsturi, kas atrodas starp Brīvības, Katoļu, Pasta un Viestura ielām. Kvartāla senākā apbūve, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, veidojās jau pilsētas dibināšanas laikā 17.gadsimtā. Zināms, ka teritorija starp pašreizējām Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielām bija valsts t.i. hercoga īpašumā un sākotnēji tās izmantošana bija saistīta ar ostas darbību, jo tai bez laivu piestātnēm bija nepieciešamas arī noliktavas, dzīvojamās un saimniecības ēkas, atstājot vietu arī piemājas laukiem.

19.gs. vidū tapuši vairāki nami, kas saglabājušies līdz mūsdienām, veido Vecpilsētas laukuma vaibstus joprojām. Domājams tieši 20.gs. sākums ir periods, kurā šo pilsētas laukums sāk izmantot kā galveno pilsētas tirgus laukumu.

Šodien no gandrīz gadsimtu ilgām dzīlēm tajā ir atgriezusies sestdienas tirgus godība. Bijušā tirgus laukuma malā stāv reāli dzīvojošo pilsētas iedzīvotāju tēli – ugunsdzēsējs, kundze ar draudzeni, karavīrs, jaunlaulāto pāris, meitene ar zirdziņu. Šie cilvēku figūru silueti ir it kā izkāpuši no senām fotogrāfijām un patlaban noskatās Jēkabpils pilsētas 21.gadsimta sākuma dzīves straujajā ritumā.

Turpat laukuma malā atrodas tirgus tradicionālais atribūts – aka vai pumpis, kura ūdenī var noskalot iegādātos augļus, nomazgāt rokas vai vienkārši padzerties un vēl iemest kapeiciņu "uz atgriešanos".

Blakus tai savu vietu, kā jau senā tirgus laukumā, ir atraduši svari. Tur variet nosvērt tirgū iegādāto kartupeļu maisu vai arī nosvērties pats.

Jēkabpils simbols – lūsis, kas noteikts Jēkabpils ģerbonī, savu vietu atradis strūklakas malā, sperot soli pāri simboliskai upei Daugavai – strūklakai, kas met krāces mutuli.

Vecpilsētas laukums ir vieta sabiedriskiem pasākumiem un tirdziņiem. Vasarā tiek atvērta arī āra kafejnīca.

Daugavas aizsargdambis – promenāde

Dodies rāmā pastaigā pa Daugavas aizsargdambi - promenādi.

Lai gan kopš 20.gadsimta beigām Jēkabpili sargā aizsardbambis, ik pavasari Daugavas palu ūdeņi sagādā bažas pilsētas iedzīvotājiem.

Daugavas aizsargdambi sāka būvēt pēc 1981. gada lielajiem plūdiem, kad ūdens līmenis pārsniedza kritisko 6,3 m atzīmi un pakāpās līdz 8,7 metru rādījumam un vienas dienas laikā pusi pilsētas pārklāja ar ūdeni.

2011. gada vasarā notika dambja rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Abos Daugavas krastos uz dambja ir uzstādītas laternas, soliņi, informatīvie stendi četrās valodās sniedz ziņas par Daugavas un pilsētas vēsturi, kā arī piemiņas zīme, kas parāda Daugavas ūdens līmeni lielāko plūdu laikā. Tagad šeit pastaigājoties pa gājēju promenādi gar Daugavu var baudīt upes rāmo tecējumu un vērot pilsētas ēku siluetus un atspulgus mūsu likteņupes ūdeņos.

Strūves parks

1797. gadā Jēkabpils plānā vietā, kur tagad atrodas Strūves parks, bija iezīmētas pilsētas ganības. 1820. gadā pēc Jēkabpils pilsētas sekretāra Klausa ierosmes šo teritoriju klaušu kārtā sāka apstādīt ar kokiem, lai izveidotu dārzu.

To slavenu padarīja Tērbatas universitātes astronomijas profesors Vilhelms Strūve (1793 — 1864), kurš 1826. gada vasarā parkā veica ģeodēziskos un astronomiskos mērījumus meridiāna loka aprēķiniem.

2005. gadā Pasaules mantojuma komitejas 29. sesijā tika pieņemts lēmums par unikāla objekta – Strūves  ģeodēziskā loka – iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Trīsdesmit četri punkti, kuri desmit valstu teritorijās atzīmēti ar īpašām metālā vai akmenī veidotām zīmēm, atgādina par 19. gadsimta sākumā starptautiski organizētajiem meridiāna loka uzmērīšanas darbiem. Tie būtiski ietekmēja zinātnes turpmāko attīstību un palīdzēja noteikt precīzu Zemes izmēru un formu.

Strūves ģeodēziskais loks kā kultūras objekts ir unikāls, jo tas atrodas vairāku valstu teritorijā. Strūves ģeodēziskais loks tika uzmērīts laikā no 1816. gada līdz 1855. gadam. Tas stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, pavisam 2822 km garumā. Uz zemes virsmas meridiāna loks atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri tagad atrodas desmit valstu teritorijās – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas< Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas – teritorijās.

Latvijā kopumā ir 16 punkti, no kuriem ievērojamākais ir astronomisko novērojumu punkts „Jēkabpils”. To ierīkoja un uzmērīja 1826. gada maijā – jūnijā. Ģeogrāfisko koordinātu noteikšana ekspedīcijas apstākļos 19. gadsimta sākumā bija sarežģīta. Astronomiskajiem novērojumiem vajadzēja izmantot nepiemērotus stacionāros observatoriju instrumentus un svārsta pulksteņus.

Laika gaitā astronomiskais punkts "Jēkabpils" saglabājās neizpostīts. Izveidojot Latvijas I klases triangulācijas tīklu, 1931. gadā Strūves ģeodēzisko punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni, ko savai pilsētai uzdāvināja Jēkabpils ģimnāzijas dabas mācības skolotājs Eduards Valters.

Pakalpojumi: 
Gida pakalpojumi
Kafejnīca
Suvenīri
Papildpakalpojumi: 
WiFi
Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Coordinates:
56.497548, 25.866513
An alternative description

Pēdējo reizi atjaunināts: 
08.06.2016