A+
Beta

Jēkabpils Sv. Nikolaja un Sv. Gara pareizticīgo baznīca

Pareizticīgo dievnams, nosaukts Sv. Nikolaja vārdā, ir viena no senākajām vērtībām Daugavas kreisajā krastā. Kā ceļotāju un tirgotāju aizstāvja Svētā Brīnumdarītāja Nikolaja baznīcu 1774.gadā to uzcēla par strūdzinieku un plostnieku ziedojumiem.

Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo klosteris
  • Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo klosteris
Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca
  • Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca
Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo banīca
  • Jēkabpils Sv. Nikolaja pareizticīgo banīca
Jekabpils Dievmātes ikona
  • Jekabpils Dievmātes ikona

Laika gaitā Sv. Nikolaja baznīca nokļuva pareizticīgo latviešu īpašumā, un viņi tai piešķīra tipiski gotisku rietumeiropisko veidolu. Baznīca atrodas klostera sētā un ir unikāla ar savu miniatūro izmēru 17x19.5 m. Ir saglabājies arī klostera žogs ar šaurām šaujamlūkām un kapela.

Sv. Gara baznīcai ir sarežģīta vēsture. 1878. un 1881. gadā visapkārt plosās ugunsnelaimes, bet brīnumainā kārtā dievnams paliek neskarts. Kad to restaurēja un svinīgi iesvētīja, pēc pāris mēnešiem dievnams nodega.

Jaunā baznīca celta 1886. - 1888. gadam bizantiešu stilā ar pieciem torņiem. 2008. gada jūlijā dievnamā atgriezās Dievmātes Marijas brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija - nozīmīgs pareizticīgo dārgums un simbols.

 
56.500122, 25.861151
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Informācija mainīta: 13.06.2014