Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca

1885. gadā būvmeistara Oto Zīverta vadībā sākti būvdarbi pēc arhitekta Teodora Zeilera (Theodors Zeilers) projekta. Tā ir taisnstūra vienjoma garenbūve ar poligonālu sakristeju un augstu piebūvētu kvadrātplāna torni ar poligonālu jumta smaili. 1969. gadā notika pēdējais dievkalpojums, pēc tam baznīcu izdemolēja. Reizē ar Atmodu atdzima arī šis savulaik izpostītais no stipriem akmeņiem mūrētais dievnams. Dokuments, ko atrada 1992. gadā, restaurējot baznīcu, skaidroja, ka baznīca līdz 1833. gadam trīs reizes mainījusi atrašanās vietu. Restaurētās gandrīz mūžībā zudušās baznīcas interjers ieturēts silti brūnganos un baltos toņos. Spēcīgs akcents dievnama atturīgajā interjerā ir modernā stilā neparasti risinātā altārglezna triptihs, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājums (1993).