1862. gadā Krievijas cars Nikolajs I uzdāvināja Rīgas vācu strēlnieku apvienībai apmēram 13 hektāru lielu zemes gabalu, kurā tika izveidots Strēlnieku dārzs. Divdesmit gadu vēlāk Rīgas pilsētas dārzu meistars Georgs Kūfalts izstrādāja dārza labiekārtošanas plānu un ierīkoja apstādījumus. Taču līdz 1927. gadam tā bija slēgta strēlnieku apvienības teritorija.
20. gadsimta 30. gados Rīgas dārzu arhitekts Antons Zeidaks sāka jauna ainavu parka izveidi un tas pārtapa par publisku parku. Tiek ierīkotas lielas ziemciešu dobes un ziedošu krūmu grupas, bet iztaisnotie celiņi iegūst spilgti ģeometriski izkārtojumu. Parks iegūst latviešu pirmās nacionālās atmodas jeb jaunlatviešu kustības dalībnieka Ata Kronvalda vārdu.
Kronvalda parkā slejas latviešu rakstnieka Andreja Upīša piemineklis (tēln. Alberts Terpilovskis, arh. Gunārs Asaris), godinot izcilo spalvas meistaru, kam raksturīga sevišķi bagāta valoda. Parka platība ir 11,42 ha. Tā ir lieliska vieta nesteidzīgai pastaigai vai aktīvai laika pavadīšanai kopā ar bērniem. Parkā ir izveidots bērnu rotaļu laukums, celiņi skrituļošanai, kafejnīca un pazemes autostāvvieta. Vasarā var vizināties ar kuģīti vai ūdensvelosipēdu pa pilsētas kanālu.
Kronvalda parks atrodas tikai dažu minūšu gājiena atstatumā no Esplanādes vai Brīvības pieminekļa.
