Latvijas Leļļu teātris

1944. gada 4. oktobrī tiek dibināts Latvijas PSR Valsts leļļu teātris, tā pirmie vadītāji ir dzejniece Mirdza Ķempe un rakstnieks un tulkotājs Jānis Žīgurs. Neilgi pēc dibināšanas teātra rīcībā tiek nodotas bijušā kinoteātra „Radio Modern” telpas K. Barona ielā.

Jau pirmajos darbības gados teātrī ienāk augstas klases mākslinieki- režisors Arnolds Burovs un tēlnieks Alberts Terpilovskis. 1946. gadā viņiem pievienojas mākslinieks Pāvils Šēnhofs, kurš turpmākos 55 gadus veido teātra māksliniecisko seju. Nedaudz vēlāk arī režisore Tīna Hercberga, pateicoties kuras spilgtajam talantam Rīgas lelles iepazīst arī pasaules skatītāji.

Tieši pēckara gados tiek likti pamati leļļu teātra attīstībai Latvijā. Lai gan teātra veidošanas brīdī Latvijā nebija neviena profesionāla leļļinieka, teātra kolektīva aizrautība, mīlestība un jaunatklājēju gars ļāva teātrim sasniegt augstas klases mākslu un likt pamatus leļļu teātra attīstībai.

Latvijas Leļļu teātrī liela ietekme ir pasaulslavenajam krievu leļļu mākslas režisoram Sergeja Obrazcovam, pie kura arī daži no Latvijas leļļiniekiem devās uz Maskavu mācīties.

Vēlākajos gados teātra izrādes tiek augsti novērtētas starptautiskos festivālos un konkursos, kolektīva jaunievedumi ietekmējuši arī citu valstu leļļu teātra darbiniekus. A. Burova izrāde „Saslauku vecis” ietekmējusi leļļu teātra režisorus visā PSRS.

Pirmo darbības gadu nozīmīgākās izrādes ir Ē. Ādamsona „Koklētājs Samtabikse” (1945), A. Tolstoja „Buratino piedzīvojumi” (1946) un Raiņa „Zelta zirgs” (1946).

1946. gadā teātrī darbu uzsāk arī krievu trupa ar izrādi „Brīnumgroziņš”.

1954. gadā režisore Tīna Hercberga sāk iestudēt izrādes pieaugušajiem. Pirmā pieaugušo izrāde ir „Velna dzirnavas”. Šo tradīciju līdz pat šodienai teātrī turpina arī citi režisori.  Pēdējie iestudējumi- igauņu viesrežisora Reina Agura traģikomēdijas žanrā veidotais V. Šekspīra „Simbelīns” (1999), Laura Gundara komēdija „Livingstouns” (2001) autora režijā, M. Māterlinka „Tur iekšā”. Teātris uzsācis regulāru sadarbību ar Sanktpēterburgas režisoru Aleksandru Mindļinu, tās rezultātā tapušas vairākas marionešu izrādes pieaugušajiem „Karmena. Versija” (2005), „Kurš no mums ir sapinies?” (2007) un „Karmena. Sievietes versija” (2008).