A+
Beta

Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca

Lestenes baznīca, kaut arī nepieder pie senākajiem Kurzemes dievnamiem, savā trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā bija iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu.

Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
  • Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
  • Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
  • Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca
  • Lestenes evanģēliski luteriskā baznīca

Lestenes baznīcas greznā iekārta, ko izgatavojis Nikolass Sēfrenss jaunākais, ir iegājusi mākslas vēsturē kā izcilākais Latvijas baroka laika kokgriezuma ansamblis.

Īpašu vietu Lestenes baznīcas iekārtā ieņēma ērģeļu prospekts, kas izmēra un mākslinieciskās piesātinātības ziņā neatpalika no altāra.
Stabuļu vertikālie ritmi piešķīra prospektam stabilas un organizētas formas, savukārt daudzās muzicējošās eņģeļu figūras vērta to līdzīgu fantastiskai apdzīvotai celtnei. Ne velti vairākas teikas stāsta par to kā dievlūdzēji reaģēja uz Lestenes baznīcas ērģeļu spēli.     

Viena no teikām stāsta, ka ērģeles taisījis kāds vietējais jauneklis, kuram par šo darbu apsolīta brīvība un audžumeitas Marijas roka. Kad darbs bijis galā, jauneklim izdūruši acis, lai viņš nespētu uztaisīt citas – pārākas ērģeles. Tā aklais meistars lūdzis atļauju nospēlēt iesvētīšanas dievkalpojumu. Brīnumaino ērģeļu satriekti, dievlūdzēji metušies ceļos un saukuši: "Ak, svētā Lestene!" (šis izsauciens saglabājies arī mūsdienās). Pēc dievkalpojuma jauneklis ērģelēm kaut ko padarījis – tās vairs nav darbojušās un neviens nav mācējis tās salabot.

Diemžēl Lestenes baznīca netika paglābta no II pasaules kara posta, kura laikā ievērojami tika bojātas celtnes ārsienas un tornis, bet tas netraucēja Lestenes draudzei turpināt aktīvi darboties.

1961.gadā Lestenes baznīcas stāvoklis kļuva kritisks un draudzes darbība tika pilnībā pārtraukta, līdz ar to sākās Lestenes baznīcas iekārtas izvazāšana un demolēšana.
1963. gadā nodega baznīcas jumts.
1967. gadā baznīcā tika ierīkota graudu kalte.
1968. gadā Lestenes baznīcas iekārtas saglabājušās daļas nonāca Rundāles pils muzejā.
2002. gada septembrī Lestenes draudze atguva baznīcu savā īpašumā un sāka iekštelpu atjaunošanu, demontējot kaltes konstrukcijas.
2004. gadā tika izstrādāts baznīcas renovācijas un restaurācijas tehniskais projekts.
2011. gada 10. maijā ar mērķi piesaistīt ziedojumus, lai atjaunotu savulaik greznāko Kurzemes dievnamu – Lestenes baznīcu, izveidots Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds.

Lestenes baznīcas atjaunošanas nepieciešamību uzsver Rundāles pils direktors, ievērojamais Latvijas arhitektūras un kultūrvēstures speciālists Dr. Art. h. c. Imants Lancmanis: "Tam jākļūst par nacionālpatriotisku jautājumu, tas ir pienākums. Jāpierāda, ka ļauno var vērst par labu. Jābūt atkal svētajai Lestenei, kā to piemin latviešu tautas teikas. Visai Latvijai vajadzīgs kas gaišs un skaists."
Garīgās atjaunotnes apstākļos sākotnējā spožumā jāatdzimst arī Lestenes baznīcai – vienam no Latvijas izcilākajiem dievnamiem.
Lestenes baznīcas durvis vienmēr ir atvērtas apmeklētājiem.

 
56.773514, 23.138140
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Tualete
Darba laiks: 

Darba dienās 8:00 - 16:00

Brīvdienās iepriekš piesakoties

Informācija mainīta: 03.09.2014