A+
Beta

Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

1995. gadā ticīgajiem durvis vēra atjaunotā baltā baznīca ar J. Bārdas krusta ceļa gleznām. Blakus baznīcai atrodas zvanu tornis, poļu muižnieku Karņicku kapela un L.Tomašicka veidotā Sv. Marijas statuja.

Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
  • Ludzas katoļu baznīca

Domājams, ka pirmā katoļu baznīca Ludzā ir celta reizē ar Ludzas pili, jo tajā laikā baznīcu uzskatīja par pils neatņemamu sastāvdaļu. Šī baznīca nodega Livonijas kara laikā.
1686. gadā Grodņas komisija no Ludzas stārastes zemes atdalīja zemes gabalu Ludzas katoļu draudzei. Baznīca tika uzcelta un pastāvēja apmēram 50 gadus. 1736. gadā baznīca nodega.
Pēc diviem gadiem – 1738.gadā – kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla jaunu koka baznīcu, ko 1742. gadā iesvētīja Livonijas bīskaps Puzina. Šī baznīca nodega tieši pēc 200 gadiem – 1938. gadā – lielajā Ludzas ugunsgrēkā.
 Ludzas baznīca bija celta baroka stilā, tai bija krustveida forma. Tā bija 34 m gara, 23 m plata (krusta vietā), bet pie ieejas - 13 m plata un 8 m augsta. Baznīcai bija pieci ar kokgriezumiem rotāti altāri baroka stilā, kā arī tāds pats biktskrēsls. Runāja, ka altārus esot gatavojuši no Itālijas atbraukušie mākslinieki. Lielajā altārī atradās mākslinieka Korlovska darināta Vissv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna, kas savukārt esot bijusi kādas Ermitāžā atrodošās gleznas kopija. Dekāns Jānis Gabrāns 1939. gadā uzsāka jaunas baznīcas būvi, bet darbus pārtrauca karš. Arī pēc kara padomju vara darbus pie dievnama celšanas aizliedza. Tikai 1989.gadā beidzot tika atļauts darbus turpināt. Tagadējā Ludzas baznīca ir liela, skaista mūra celtne, kurai ir tikai nelielas atšķirības no 1939.g. projekta. 
Jauno dievnamu iesvētīja Latvijas katoļu arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats 1995. gada 24.septembrī. 

 
56.547764, 27.729279
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Informācija mainīta: 01.09.2014