Tā kā viņš pats nebija latvietis, viņu interesēja eksotiski koki un krūmi. Parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni - parka otro daļu). Muižas parkā ir 6,9 ha zemes, dīķis aizņem 0,1 ha. Parks ir regulāra plānojuma, ar svešzemju koku sugām.
Parks ir viens no vecākajiem Latvijā un, ja to nebūtu skāris karš, būtu ar aizrobežu sugām bagātākais. No vietējām koku sugām šeit aug: kļavas, oši, ozoli, liepas, lazdas, trauslais vītols, gobas, vīksnas; no retajām - vairākas baltegļu sugas, dzīvības koku sugas, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c. Parkā aug arī retais etiķkoks, visizplatītākais koks parkā ir lapegle.
Malnavas muiža dokumentos minēta 1774.gadā. Zināms, ka līdz 1724.gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas cēlusies Vācijā no bruņiniekiem, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13.gs. sākumā un pārpoļojušies.
18.gs. Malnava nonāca grāfa Šadurska rokās. Viņa laikā tā tika pārveidota: galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, arī muižas Z un D bloki tika pārbūvēti, pārbūvēja arī jumtu. Muižas ēkā var ievērot dīvainas kāpnes, kuras vijas uz augšu, bet pils aizmugurē atradās apaļa zāle ar stikla sienām un izeju uz parku.
1878. gadā Malnavas muiža ar 10 410 desetīnām zemes jau pieder Juliusam von der Roppam, bet 1906. gadā jau S.F.Agarkovam. Zināms, ka 1920. gadā Malnavas muiža ar 12,402 ha ir viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām muižām.
