Mežotnes pils

Tālā pagātnē Mežotne  bija seno zemgaļu nocietinājuma vieta, bet Mežotnes muižas vēstures pirmsākumi meklējami hercoga Jēkaba laikā 17. gadsimta vidū.

1795. gadā Krievijas cariene Katrīna II Mežotnes muižu nodeva mūža lietošanā savu mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai. Pāris gadu vēlāk cars Pāvils I Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un pašu bērnu aukli iecēla grāfienes kārtā.

Tagadējās Mežotnes pils ēka tika celta no 1797. gada līdz 1802. gadam pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. 1920. gadā agrārās reformas gaitā Līveni Mežotnes pils īpašumu zaudēja un tajā tika ierīkota lauksaimniecības skola. Otrā pasaules kara laikā pils ēkas daļēji sagrāva. No iznīcības pili paglāba Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija, kas sāka restaurācijas darbus.

Mežotnes lepnums ir angļu stila ainavu parks, kura pamatā ir dabisks skaistums. Parkam ir trīs daļas – parādes pagalms, vasaras parks un ziemas parks. Parka vidū ir dabiska grava, kas norobežo vasaras parku no ziemas parka. Viens no galvenajiem celiņiem ved gar upi, kur paveras brīnišķīgi skati pār upi. Otrs celiņš vijas gar parka austrumu pusi un tā vidusdaļā ir neliels paugurs, kas rada optisku parka paplašinājuma ilūziju.

Tagad Mežotnes pilī izveidota viesnīca un tiek piedāvātas telpas konferencēm, banketiem un kāzām, uzņemoties arī daudzveidīgus kāzu pakalpojumus.