A+
Beta

Nēķena muiža

Pirmās liecības par Nēķena jeb Nēķina muižu rakstītos avotos datētas ar 15.gs. 1426.gadā arhibīskaps Hennings šo muižu (toreiz ar nosaukumu Gerslau) piešķīra Johanam Frogtam. Vēlāk muižai bijuši vairāki īpašnieki, kas par to īpaši nav rūpējušies. Saimnieciskā dzīve un pati muiža uzplauka, kad par tās īpašnieku 1856.gadā kļuva gvardes leitnants Augusts Joachims fon Panders.

  • Nēķena muiža
  • Foto: No Vecpiebalgas TIP arhīva
  • Nēķena muiža
  • Foto: No Vecpiebalgas TIP arhīva

Panderu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas brīvvalsts agrārai reformai – 1922.gadam. 1905.gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.


Pašreizējais Nēķena muižas apbūves ansamblis veidots 19.gs. 2. pusē, nomainot iepriekšējo, apmēram simts gadus veco apbūvi. Pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta kungu māja būvēta 19.gs. 80.gados Heinriham Panderam iedvesmojoties no itāļu renesanses villu arhitektūras formām.

Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks.

Šobrīd Nēķena muižas ēkā atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams, muiža ir apskatāma tikai no ārpuses.

 
57.159519, 25.663891
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
Informācija mainīta: 02.06.2014