A+
Beta

Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca

Nurmes jeb Nurmuižas baznīca neapšaubāmi ir viena no Kurzemes arhitektūras un mākslas skaistākajām pērlēm - reizē pazīstama, pierasta un pat tradicionāla, bet tai pašā laikā oriģināla un neatkārtojama savā vienreizībā.  
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca
  Katrs priekšmets šajā baznīcā ir sava laika mākslas piemineklis - vai tā būtu akmens epitāfija, misiņa griestu lustra, glezna, dekoratīvie kokgriezumi, soli, durvis, vakarēdiena trauki, ērģeles. Par šis baznīcas celtniecību un uzturēšanu vairāk nekā 300 gadus rūpējusies viena no Kurzemes ietekmīgākajām muižnieku dzimtām – Firksu ģimene un gādājusi, lai tajā atrastos viss labākais, skaistākais un lepnākais.   Baznīca šajā vietā, kur Talsu pauguriene sāk lēzeni slīdēt uz jūras pusi, atrodas vairāk nekā 400 gadus. Slaidā torņa smaile no tālienes sveicina gājēju un braucēju, spraukdamās cauri kupli saaugušo koku pudurim, kas, tuvāk ejot, vasaras zaļumos pilnīgi noslēpj vareno, balti krāsoto mūra celtni. Baznīcas dārzu ar kapsētu ietver no laukakmeņiem mūrēts, apmests un kārniņiem pārsegts žogs ar vārtu arku uz baznīcas centrālās ass.   Askētiskais korpuss ar piecām logu ailām sānu sienās pārsegts ar stāvu kārniņu jumtu, šaurāka un zemāka apsīdas daļa piekļaujas korpusa austrumu galam, tās pārsegums un logi tādi pat kā korpusam – iedziļināti mūrī, pārsegti ar pusaploces ailu. Līdz pat pēdējam laikam logos vēl vizmoja sīkrūšu stiklojums svina ietvaros - unikāls 17. gadsimta amatniecības piemineklis. Baznīcas sienas klāj apmetums, kurā ap logu ailām veidotas grafiskas dekoratīvas apmales, bet korpusa stūros bijis dekoratīvs rustojums.   Baznīcas pamatlicējs ir Nurmuižas īpašnieks Georgs fon Firkss, kurš, būdams Oktes un Šķēdes īpašnieks, 1566.gadā nopirka arī Nurmuižu, līdz ar to uzsākdams Firksu dzimtas valdīšanu šajā kadreizējā ordeņa īpašumā. Firksu ģimene Nurmužā dzīvo līdz pat agrārreformai, vienlaicīgi arī turpinādama rūpēties par baznīcas labklājību, kā to savā testamentā bija novēlējis pirmais Nurmuižas Firks. Drīz pēc muižas iegūšanas īpašumā un pakļaujoties Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera rīkojumam par baznīcu atjaunošanu un celšanu hercogistes teritorijā, viņš uzsāka būvēt baznīcu. Ir ziņas, ka 1594.gadā tā bijusi uzcelta. 1599.gadā šīs baznīcas tornim Georgs dāvājis divus zvanus, kas minēti vēl 1887.gada baznīcas aprakstā. Tiesa gan, viens no tiem 1803.gadā pēc Kārļa Levina Firksa pasūtījuma parliets no jauna. Par to, kāda izskatījās šī 16.gadsimta beigās celtā baznīca, mums ziņu nav. Tomēr ir skaidrs, ka tā jau sākotnēji iecerēta kā dzimtas apbedījumu vieta, jo kad 1600.gadā Georgs Firks pameta šo pasauli, viņa mirstīgās atliekas guldīja zem apsīdas izbuvētā velvē, bet altāra priekšā tika novietota grezna akmenī kalta kapa plāksne, veltīta Georga un viņa sievas Annas (dzimušas Rozenas) piemiņai, tā veidota manierisma formās un ir viens no izcilākajiem akmens tēlniecības pieminekļiem Latvijā. Mirusās personas te attēlotas pilnā augumā guļus uz muguras ar uz krūtīm sakrustotām rokām. Vīrietis tērpts bruņās, bruņucepure atrodas viņam pie kajām. Sieviete ģērbta, garā, vertikālām, ornamentētām joslām dekorētā tērpā. Abiem krokotas apkakles. Plāksni pa perimetru ietver teksta josla un dzimtu ģērboņi medaljonos. Starp figūru galvām mākoņu vālu ietvērumā redzama Kristus - Pasaules Valdnieka pusfigūra. Kaut arī plāksnes cilnis samērā zems, tomēr tā izpildījums pietiekami rūpīgs, pat smalks. Personu sejas vaibstiem piemīt individuālas pazīmes, par ko liecina tas, ka stilistiski un kompozicionāli analogajā plaksnē, kas atrodas otrpus altārim un tiek uzskatīta par Marka fon dem Berges un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Tīzenhauzenas (Georga vecākā dēla sievas vecāku) apbedījuma zīmi, personāžu sejas vaibsti ir pilnīgi atšķirīgi no Firksu plāksnē redzamajiem.
 
57.228642, 22.748196
  • Adrese: 
    Nurmes baznīca, Talsu novads, Laucienes pagasts, Lauciene, LV-3285
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29243745
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Suvenīri
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Iepriekš piesakoties

Informācija mainīta: 03.09.2014