A+
Beta

Plieņciems

Nosaukums cēlies no baltu cilmes vārda „pliens”-kaļķakmens jeb merģelis. Ciema nosaukums dokumentos minēts jau 1551.gadā, kā apdzīvota vieta kartēs no 1702.gada. Nostāsti vēsta ka 1605.gadā jūrmalā pie Plieņciema izcēlies Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēks-aptuveni 4 000 kareivju un devies sauszemē līdz Kandavai, pa ceļam izpostot Tukumu.

1710.gadā- mēra laikā izmirusi aptuveni puse iedzīvotāju, tāpēc muižnieki pēc tam ieveda zemniekus no Lietuvas, Polijas, Prūsijas un Sāmsalas.
Kā populāra peldvieta apkārtnes muižniekiem Plieņciems minēts jau 1783.gadā.Īpaši populāra kā peldvieta tā esot kļuvusi 1764.gadā, kad Krievijas imperatore Katrīna Lielā (1729.-1796.) viesojusies Plieņu muižā.

1810.gadā Plieņciema jūrmalu apmeklēja Krievijas ķeizariene Elizabete. Parasti visas izklaides notika Grunces krogā, milzīgās ēkas dēls saukts par Lielo krogu, reizēm arī Katrīnas krogu. Ciemā 19 gs. beigās un 20 gs. sākumā notika ievērojama kuģu būvniecība. Ciemā uzbūvēti vismaz deviņi burinieki. Pēdējais lielākais koka burinieks kas būvēts Latvijā bija 1925.gadā meistara M.Morgenšteina darinātais četrmastu gafelšoneris - motorburinieks „ Eurasia”.
 

Kā nokļūt: 

Ar autobusu no Rīgas maršrutos: Roja, Kolka, Mazirbe, Talsi (caur Jūrmalu).

 
57.082245, 23.264450
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Latviski
Informācija mainīta: 22.08.2014