A+
Beta

Rēzeknes pilsdrupas

Labi nocietinātajā, ap 15 m augstajā Rēzeknes pilskalnā jau 9. – 12. gs. atradās seno latgaļu pils. 1285.g. tās vietā Livonijas ordenis sāka celt divstāvu mūra pili ar torņiem triju stāvu augstumā. 14. – 16. gs. pilī atradās Livonijas ordeņa Rēzeknes novada fogta rezidence.

  • Rēzeknes pilsdrupas
  • Foto: Aleksandrs Lebeds

Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī). Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu. 2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma "Rēzeknes Ūdens" teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes 14. arodvidusskolas pasniedzējs Edmunds Smans. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim. Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā.

 
56.504955, 27.336731
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
Darba laiks: 

pieejams apmeklētājiem katru dienu

Informācija mainīta: 22.05.2014