Baznīca celta 1567. gadā, taču sākotnēji baznīca tika uzbūvēta bez smailā torņa - Kurzemes baznīcu tipiskā pazīme – tikai pēc vairāk kā 100 gadiem – 1682. gadā – baznīcai uzbūvēja torni ar piramīdveidīgu jumtiņu. 1876. gadā baznīca ieguva majestātisko staltumu.
Sabiles baznīca ir ļoti īpaša, jo šeit atrodas baznīcas zvans, kas ir vecākais lietais zvans Latvijā, kas liets 1450. gadā, un joprojām iezvana svētvakarus savā dobjajā un skanīgajā tonī, kas dzirdams iztālēm aiz Sabiles gravām.
Arī Sabiles baznīcas kancele ir vecākā Latvijā, kas saglabājusies no baznīcas celšanas laika, pārvesta no vecās koka baznīcas uz jauno. Šī kancele ir vecākais saglabājies luterāņu baznīcas koka priekšmets Latvijā.
Baznīcā atrodas gotiskā stilā darinātas solu rindas, vērtīgie sudraba svečturi, četri kroņlukturi. Kopš 1859. gada baznīcā skan ērģeles, kas būvētas Drēzdenē un pārvestas no Rīgas Jēzus baznīcas.
Dievnama altāris izveidots pseido ampīra stilā. To rotā F. Volfa glezna „Kristus pie krusta”. Tumsas stundā virs baznīcas lielajām durvīm izgaismojas laterna, kuru baznīcas 740. gadadienā izkala un baznīcai uzdāvināja metālmākslinieks Vilnis Leja.
