Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi. 1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru.
1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.
Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234). Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas.
Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.
Pēckara gados fabriku nepārtraukti modernizēja, 1970.gadā uzstādīja līmlentas mašīnu, 1984.gadā - klažu vāku materiāla izgatavojamo mašīnu.
1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu. Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību.
1999.gada.9.decembrī tika nodibināta SIA "Staiceles papīra fabrika 2", kas turpināja iesākto papīra iepakojuma ražošanu.
