A+
Beta
  • Aizkraukles - Kokneses luterāņu baznīca
Aizkraukles - Kokneses luterāņu baznīca

Strenču dabas taka

Strenču dabas taka ir A/S „Latvijas valsts meži” un Strenču pašvaldības sadarbības rezultāts. Liekot lietā mīlestību pret dabu un neatlaidību, veidojot dabas taku, ir atjaunota kādreiz tik iemīļota pilsētas iedzīvotāju atpūtas vieta - Mīlestības vēris. Patlaban norādes uzstādītas 5,5 km garā takas posmā, kuru var izstaigāt visā garumā vai arī apmeklēt saīsinātu maršrutu 2 un 3,5 km garumā. Taka ir piemērota nūjošanai.

  • Strenču dabas taka
  • Foto: A. Dzilna
  • Strenču dabas taka
  • Foto: No Strenču TIC arhīva
  • Strenču dabas taka
  • Foto: No Strenču TIC arhīva
  • Strenču dabas taka
  • Foto: No Strenču TIC arhīva
  • Strenču dabas taka
  • Foto: No Strenču TIC arhīva
  • Strenču dabas taka
  • Foto: No Strenču TIC arhīva

Ejot kājām vai nūjojot pa dabas taku, apmeklētājiem ir iespēja ieraudzīt, cik nemanāmi pilsēta ir iegājusi mežā.
Dabas taka atrodas aizsargājamo ainavu apvidus „Ziemeļgauja” teritorijā.


Dabas takas teritorijā atrodas vairāki kultūrvēsturiskas nozīmes objekti. Dzelzsbetona tilts pār Gauju pie Strenčiem uzbūvēts 1909.gadā, kura nelielais platums: 4,5 m bija pietiekams, lai izmainītos tai laikā izmantotie zirga pajūgi. Gaujas labā krasta nostiprinājums veidots 20. gs. 20 gados, lai pasargātu pilsētu no applūšanas pavasara palu laikā.

Pilsētas estrādē un tai blakus iekārtotajā bērnu rotaļu laukumā takas apmeklētāji var atpūsties vai vērot kultūras pasākumus. Bet viens no pilsētas simboliem - koka skulptūra „Gaujas plostnieks” uzstādīta 2000. gadā par godu Gaujas plostniekiem.


Takā sastopami Gaujas vecupēm tik raksturīgie ainavas elementi – applūstošās salas, savdabīgi koki - Dravas ozols, kas glabā liecības par darvošanu, sena bruģēta ceļa fragments un Strenču krāces, ko iemīļojuši laivotāji.
Ieklausies un ieskaties dabā!

 

Dabas takā ir iespējams apskatīt šādus objektus:

1. Strenču krāces sākas lejpus Strenčupītes ietekai Gaujā, tās veido vairākos posmos noslāņojušies laukakmeņi.

2. Applūstošās salas palu laikā daļēji atrodas zem ūdens, bet ūdens līmenim krītoties, atsedzas lieli, straumes veidoti sanesumi.

3. Strenčupīte, kuras sākumi meklējami Ēveles pagastā, uz dienvidrietumiem no Sedas tīreļa, metot neskaitāmus lokus, Strenčos pēdīgi ieplūst Gaujā. Strenčupītes garums ir 15 km.Upītes krasti pavasaros ir pastiprināti mitri un dubļaini, jo Gauja tajā sadzen savus palu ūdeņus, bet vasaras periodā upītē ūdens ir ar nelielu avotam līdzīgu tecējumu.

4. Gaujas labā krasta nostiprinājums ir veidots no akmeņiem un klūgu pinumiem 20.gs 20-tajos gados, lai pasargātu pilsētu no applūšanas pavasara palu laikā un nostiprinātu Gaujas krastus pret izskalošanos.

5. Koka skulptūra „Gaujas plostnieks” uzstādīta 2000. Gadā, Plostnieku svētku laikā. Tās autors ir kokgriezējs Guntis Priedīte. Skulptūra uzstādīta, lai godinātu Gaujas plostniekus un atgādinātu par pagātnē tik izplatīto plostnieku arodu.

6. Vecais ozols daudzus gadus bijis liecinieks ūdens līmeņa maiņām Gaujā pavasara palu laikā. Koka mizā bijusi atzīme, kuru pārsniedzot, ūdens draudēja appludināt Trikātas ielu. 2010.gada augustā vētras laikā ozolu nolauza.

7. Dzelzbetona tilts pār Gauju pie Strenčiem ir otrs vecākais daudzlaiduma dzelzbetona tilts Latvijā. Tilta būvdarbus vadīja inženieris Verners pēc paša izstrādāta projekta, tie pabeigti 1909. gada rudenī. Tiltam šobrīd ir triju veidu segumi – betona, bruģakmens un koka. Tā garums ir 97,5m, bet brauktuves platums 4,5 m.

8.  1919.gada Brīvības cīņu ierakumi atrodas dabas takas teritorijā. Ierakumi datējami ar 1919. gada maiju – Latvijas Brīvības cīņu laiku, kad igauņu karaspēks palīdzēja atbrīvot Strenčus no Sarkanās armijas. Ierakumi ir zemē iedziļināta vaļēja fortifikācijas būve, kuru karavīri izmantoja uguns un novērošanas pozīciju ierīkošanai un dzīvā kaujas spēka aizsardzībai.

9.  Mīlestības vēris ir skaists un daudzveidīgs priežu mežs pilsētas teritorijā. Vietējie iedzīvotāji to ir iecienījuši kā satikšanās, pastaigu un atpūtas vietu.

10.  Dravas ozols aug Slimnīcas attekas krastā. Tā apkārtmērs ir 4,20m. Pagājušā gadsimta 70-tajos gados koka dobums pielāgots bišu turēšanai.

11.  Stiprinājumi pret krastu izskalošanu. Gaujas krasti augšpus Strenčiem ir stāvi un smilšaini, tie pavasara palos regulāri tiek noārdīti. Tādēļ vietējie iedzīvotāji pie Vācu stigas kritušos un izskalotos kokus ir piestiprinājuši ar trosēm pie augošajām priedēm.

12.  Vācu stiga, agrāk saukta Vācu kapu stiga, savu nosaukumu ieguvusi pēc tam, kad Gaujas malā ozolu birzī apglabāti Pirmās Pasaules karā kritušie vācu karavīri. Gauja gan kapus aizskalojusi, šodien saglabājies tikai nosaukums.

13.  Atpūtas vieta pie Gaujas. Pagājušā gadsimta 70-tajos gados šajā vietā ugunsdzēsības vajadzībām izbūvēta asfaltēta nobrauktuve pie Gaujas. Pa ceļu, kas iet gar atpūtas vietu iespējams izbraukt uz Valmiera – Valka autoceļa, tādēļ, šī vieta lieliski piemērota laivu nolaišanai ūdenī.

14.  Veca ceļa fragments iespējams ir Rīgas – Tērbatas pasta ceļa fragments. Tas redzams pie Stakļupītes un Gaujas krastā. Bruģētais ceļš izmantots 17. – 18. gs., līdz Gauja to noskalojusi.

15.  Stakļupītes vēsturiskā gultne iezīmē daļu Strenču pilsētas robežas. Upītes gultne ir pārveidota pagājušā gadsimta 70-tajos gados, to novirzot no ietekas Gaujā uz ieteku vecupēs. Gultnes pārrakšanas mērķis bija nodrošināt ūdens cirkulāciju attekās un novērst to aizaugšanu. Dabā upītes vecā gultne saglabājusies kā grāvis.

16.  Piemiņas vieta II. Pasaules karā nežēlīgi nogalinātajiem deviņiem ebrejiem un 294 psihoneiroloģiskās slimnīcas slimniekiem. Piemiņas vietu uztur Strenču pašvaldības darbinieki, slimnīcas personāls un pacienti.

17.  Mitrs biotops atrodas ieplakā starp Slimnīcas atteku un Liepatteku. Biotopa vērtība ir liela bioloģiskā daudzveidība, jo tā ir pārejas josla starp priežu mežu un attekai pieguļošo teritoriju.

18.  Plostu līcis. 19. gs. sākumā Gaujas upei bija tiešāka saskare ar vecupes gultnes īpatnībām. Pēc Rīga – Pleskava dzelzceļa līnijas (1889. gads) un stacijas “Strenči” uzcelšanas, radās iespēja nogādāt kokmateriālus līdz Rīgai izmantojot dzelzceļu, nevis pludinot tos pa Gauju. Lai daļu koksnes varētu zāģēt uz vietas, pie attekas uzbūvēja ar tvaika lokomobili darbināmu zāģētavu. No attekas līdz zāģētavai bija neliels atzars, kurā ievilka no attekā uzkrātajiem kokiem izveidotos 5-8 baļķu plostiņus. Šo atzaru tad arī sauca par Plostu līci. Zāģētava darbojās līdz pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem.  
 

 
57.625553, 25.687408
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Pieejams smēķētājiem
Papildus informācija: 
Informācija mainīta: 13.11.2012