A+
Beta

Strūves parks

1797. gadā Jēkabpils plānā vietā, kur tagad atrodas Strūves parks, bija iezīmētas pilsētas ganības. 1820. gadā pēc Jēkabpils pilsētas sekretāra Klausa ierosmes šo teritoriju klaušu kārtā sāka apstādīt ar kokiem, lai izveidotu dārzu.

Strūves punkts
  • Strūves parks
Strūves parks
  • Strūves parks
Strūves parks
  • Strūves parks
Strūves parks
  • Strūves parks

To slavenu padarīja Tērbatas universitātes astronomijas profesors Vilhelms Strūve (1793 — 1864), kurš 1826. gada vasarā parkā veica ģeodēziskos un astronomiskos mērījumus meridiāna loka aprēķiniem.

2005. gadā Pasaules mantojuma komitejas 29. sesijā tika pieņemts lēmums par unikāla objekta – Strūves  ģeodēziskā loka – iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Trīsdesmit četri punkti, kuri desmit valstu teritorijās atzīmēti ar īpašām metālā vai akmenī veidotām zīmēm, atgādina par 19. gadsimta sākumā starptautiski organizētajiem meridiāna loka uzmērīšanas darbiem. Tie būtiski ietekmēja zinātnes turpmāko attīstību un palīdzēja noteikt precīzu Zemes izmēru un formu.

Strūves ģeodēziskais loks kā kultūras objekts ir unikāls, jo tas atrodas vairāku valstu teritorijā. Strūves ģeodēziskais loks tika uzmērīts laikā no 1816. gada līdz 1855. gadam. Tas stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, pavisam 2822 km garumā. Uz zemes virsmas meridiāna loks atzīmēts ar ģeodēziskajiem punktiem, kuri tagad atrodas desmit valstu teritorijās – Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas< Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas un Moldovas – teritorijās

Latvijā kopumā ir 16 punkti, no kuriem ievērojamākais ir astronomisko novērojumu punkts „Jēkabpils”. To ierīkoja un uzmērīja 1826. gada maijā – jūnijā. Ģeogrāfisko koordinātu noteikšana ekspedīcijas apstākļos 19. gadsimta sākumā bija sarežģīta. Astronomiskajiem novērojumiem vajadzēja izmantot nepiemērotus stacionāros observatoriju instrumentus un svārsta pulksteņus.

Laika gaitā astronomiskais punkts „Jēkabpils” saglabājās neizpostīts. Izveidojot Latvijas I klases triangulācijas tīklu, 1931. gadā Strūves ģeodēzisko punktu no jauna nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni, ko savai pilsētai uzdāvināja Jēkabpils ģimnāzijas dabas mācības skolotājs Eduards Valters.

 
56.500740, 25.855637
Informācija mainīta: 11.06.2013