A+
Beta

Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca

Kā Ilūkstē, tā arī Subatē pirmo baznīcu uzcēla luterāņiem 1576. gada sv. Jura godam. Luterticīgie muižnieki ar varu spieda katoļus pāriet luterāņos. Tā tas ilga 100 gadus. Pēdīgi grāfs Zībergs pats kļuva katolis.

Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
  • Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
  • Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
  • Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca
Ar to katoļi kļuva drošāki. Ar Polijas karaļa lēmumu 1677. gadā luterāņu baznīcu nodeva katoļiem. Šajā pat gadā Subatē nodibināja jezuītu misiju. 1690. gadā Subates baznīcu nodeva jezuītu apkalpošanai. Ar to Subate bija Ilūkstes jezuītu filiālbaznīca, līdzīgi kā Bebrenē. Sākumā Subates misija bija padota Daugavpils rezidencei. 1691. gada baznīca ielika jaunas ērģeles un zvanu. 1703. g. bīskaps Teodors Volfs Subatē izdarīja vizitāciju.
No vecuma sabrukušās baznīcas vietā 1723. g. jezuīti Subatē  uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā nepastāvēja ilgi. Ilūkstes jezuītu superiors Tomass Karvackis reizē ar Ilūkstes jaunā dievnama būvi cēla jaunu baznīcu Subatē. Šo koka baznīcu uzcēla 1763.g. Pēc desmit gadiem 1773. gada jezuīti izbeidza savu misiju Subatē un viņu vietā nāca lazaristi no Ilūkstes.

1831. gadā vecās koka baznīcas vietā, kas bija celta uz senās kapsētas, uzcēla tagadējo Subates mūra baznīcu. Celšanas darbus subsidēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs. Baznīcu iesvētīja sv. Miķeļa Ercenģeļa godam. Celta tā no laukakmeņiem, bez torņiem, senbazilikas stilā, 30 x 16 x 9 m liela. Baznīcai trīs ārējās durvis un 14 logi. Apkārt baznīcai pagalms ar mūra žogu. Vienā laikā ar baznīcu, tās priekšā ir uzbūvēts no laukakmeņiem zvanu tornis ar vārtiem. Tornī viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa īpatnējs koka krusts no 1889. gada. Žogam betona jumts. Baznīcai cinkota skārda jumts, kas segts 1976. gadā.

Baznīcas griesti koka, sānu jomās segti taisni, bet vidējā jomā lokveidīgi, kurus 1934. gadā uzbūvēja dekāns A. Piebalgs. Griesti balstās uz 6 koka pīlāriem, kuriem mūra pamats. Kori balsta 4 kolonnas. Baznīcā trīs altāri. Grīda no cementa flīzēm. Lielais altāris izmūrēts 1937. gadā renesanses stilā. Altārim vidū liels krucifikss ar Dievmātes un sv. Apustuļa Jāņa figūrām. Tām priekšā aizlaižama Sāpju Dievmātes glezna. Virs altāra uzraksts "Ecce Mater Tua". Sānu altāri celti no koka romāņu stilā. Labās puses altārī sv. Miķeļa Ercenģeļa glezna, kur uz kronšteina novietots pāvesta sv. Gregora tēls. Kreisajā pusē Dievmātes ar Jēzus Bērniņu glezna. Te uz kronšteina novietots sv. Alfonsa Liguori tēls. Baznīcas vidū 14 soli un presbiterijā 2. Biktskrēsli 4. Uz koriem septiņu reģistru ērģeles. Baznīcā elektriskā apgaismošana kopš 1937. gada. Lielajā altārī antipedijā ir kokgriezumā "Pēdējo vakariņu" attēlojums pēc Leonardo da Vinči gleznas. Šāds altāra antipedijs ir Balvu baznīcā, ko bija griezis prāvests A. Rimovičs. Subatē šo antipediju izgatavoja prāvesta A. Rimoviča radiniece tēlniece Anele Balule.
 
56.012394, 25.908890
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
Darba laiks: 

Iepriekš piesakoties.

Informācija mainīta: 16.04.2012