Sv. Jēkaba katedrāle

Sv. Jēkaba baznīca sākta būvēt agrās gotikas formās apmēram 1225.gadā (varbūt pat agrāk), un celtniecība pabeigta ap 1300.gadu. Sākotnēji tā ir bijusi priekšpilsētas baznīca, kur patvērumu un garīgo aprūpi meklējuši ceļinieki, kuri nebija paguvuši iekļūt pilsētā pirms vārtu slēgšanas. Pamazām pie Sv. Jēkaba draudzes pierakstījās arī pilsētnieki, kas bija ienākuši no laukiem, un vairākas amatnieku ģildes. Gadsimtu gaitā ne reizi vien mainījušies katedrāles saimnieki un viņu reliģiskā piederība. Kopš 1923. gada  Sv. Jēkaba baznīca atkal pieder Romas katoļu konfesijai, un 1993. gadā tajā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.

Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50 m) ir izteiksmīgs, slaids tornis (86 m), kas labi saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Laika gaitā baznīca paplašināta un papildināta ar dažādiem akcentiem.18. gs. beigās piebūvēts galvenais portāls, un tās arī bija pēdējās nozīmīgās pārmaiņas baznīcas tornī līdz pat mūsdienām. Sv. Jēkaba katedrāles četri zvani, tuvojoties Pirmā pasaules kara frontes līnijai, evakuēti uz Krievijas impēriju un ir gājuši zudumā.

Sv. Jēkaba katedrāles ēka kā viena no Rīgas vēsturiskā centra būtiskām arhitektoniskām dominantēm iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.