Jūs atrodaties šeit

Velna ala

Velna ala atrodas Siguldā Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā apmēram 2,5 km lejpus Gaujas tilta. Veidojusies aptuveni pirms 10 000 gadu. Ieeja alā 8 m virs Gaujas līmeņa.

 

Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velna ala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

 Velna alas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināma veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā.

Rūpīgi ieskatoties, klints sienā saskatāmi seno straumju raksti – dažādi slīpslāņojuma veidi. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss.

 Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati Velna ala. Tā sākusi veidoties vairāk nekā pirms 10 tūkstošiem gadu upes sāniskās erozijas un tagad izzuduša pazemes avota kopdarbības rezultātā. Intensīva alas veidošanās beigusies pirms pieciem gadu tūkstošiem, kad Gauja jau tecēja pirmās terases līmenī. Alas dziļums sasniedz 35 metrus.

 Velna ala ir sena pagāniska kulta ala. Tās griestos ir seši caurumi, kurus sauc par velna skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas slepkava Jakubovskis ar savu rokaspuisi Skudrīti šeit slēpies no taisnas tiesas.

 Jau no 19. gadsimta ala ir populārs tūrisma objekts, tā pirmo reizi ar nosaukumu „Taufelshöle” pieminēta 1857. gadā žurnālā „Das Inland”. To, ka Velnala jau vairāk kā pusotru gadsimtu ir populārs tūrisma objekts, apliecina tūrisma ceļveži, ceļojumu apraksti, 20. gadsimta pirmās puses pastkartes un fotogrāfijas.

 Kopš uzcelts gājēju tilts pār Gauju, alu var aplūkot tikai no upes pretējā krasta, bet līdz pat 1980. gadam uz alu veda šaura taciņa gar pašu krauju, kāpnes un mākslīgā platforma astoņus metrus virs Gaujas ūdeņiem.

 Velanala atrodas valsts aizsardzībā gan kā dabas, gan vēstures piemineklis.

Kā nokļūt: 

Velna ala atrodas Siguldā Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā apmēram 2,5 km lejpus Gaujas tilta.

Coordinates:
57.150422, 24.812006
An alternative description

Siguldas novads, Sigulda
+371 67971335
Ieejas maksa: 
Atlaides: 
Pēdējo reizi atjaunināts: 
30.09.2014