Zaļā muiža jeb Zaļenieki ir viens no vecākajiem ordeņa lēņiem Zemgalē. 1562. gadā tā kļuva par Kurzemes hercoga domēnu muižu. Tagad redzamās pils celtniecība sākās 1768. gadā, kad pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona rīkojuma.
No sākotnējas 18. gs. interjera apdares saglabājušās griestu dzegas otrā stāva zālēs, kāpņu telpas vestibila griestu apdare, parketa fragmenti un dažas durvju vērtnes. Zem vēlākā krāsojuma kārtām centrālajā zālē saglabājušies arī unikāli sienu gleznojumi.
Zaļenieku pils ir izcila ar to, ka tās fasādes laikā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Jumta segumā kārniņi ir nomainīti ar skārdu, bet pils plānojums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā maz mainījies – pirmajā stāvā izbūvēts koridors un no vestibila atdalītas vairākas nelielas telpas.
