Gauja – vispopulārākā Latvijā
Neapšaubāmi vispopulārākā ūdenstūrisma upe Latvijā ir Gauja. Tā slavena ar skaistajiem un smilšakmens atsegumiem bagātajiem krastiem, rimto tecējumu un dabas draugus priecējošo ainavu. Parasti pa Gauju laivo no Cēsīm līdz Siguldai (2-3 dienu maršruts), šis upes posms iekļauts arī Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Nevilsies arī tie, kas pa Gauju laivos citos tās posmos.
Der zināt, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijā nakšņot drīkst tikai speciāli šim mērķim izveidotās apmetnēs, bet apmetņu ūdenstūristiem patiešām ir daudz, un tās ir labiekārtotas. Tāpat jāielāgo, ka peldēties Gaujā un staigāt pa tās gultni ir bīstami, jo seklumu var strauji nomainīt dziļums. Braucienā pa Gauju var doties ar jebkuru laivu, bet iespējams arī izbaudīt ko neparastāku – īstu plostu! Piemēram, komfortablu plostu ar finiera klāju, uz kura brīvi var atrasties vairāk nekā 10 atpūtnieku un uz kura pat var grillēt pusdienas, piedāvā kempings – laivu bāze „Žagarkalns”, kā arī „Gaujas krasts” un citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Gaujas labajā krastā ir vēl kāda aizraujoša upe, kuru noteikti vajadzētu izbraukt. Tā ir Gaujas pieteka Brasla – īsts saldaisēdiens dabas baudītājiem. Brasla gluži pamatoti tiek uzskatīta par skaistāko un klintīm bagātāko mazo upi Latvijā, tās krastos ir gan daudzi smilšakmens atsegumi, gan pat alas ar pazemes ezeriem – Vējiņu alas. Jāņem gan vērā, ka vasarā - maza ūdens periodos - Brasla vietām var būt diezgan sekla, kas apgrūtinās laivošanu.
Salaca, Abava un Venta
No ūdenstūrisma viedokļa aizraujoša upe ir Salaca – interesanta un dabas objektiem bagāta upe Ziemeļvidzemē, it sevišķi posmā Mazsalaca – Sarkanās klintis. Salaca patiešām ir īsta Ziemeļvidzemes pērle, dabas mīļotāju iecienīts galamērķis, kā arī Baltijas jūras reģionā nozīmīgākā lašupe, kur lašu ķeršanas sezonā atļauts šīs karaliskās zivis arī makšķerēt. Jāņem vērā, ka maršruts ietilpst Salacas ielejas dabas parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tāpēc Salacas krastos naktsmītnes drīkst ierīkot tikai tām paredzētās vietās.
Savukārt par Kurzemē esošās Abavas popularitāti liecina fakts, ka tās senleja iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma fonda 100 unikālāko un aizsargājamāko kultūrvēsturisko vietu sarakstā. Populārākais maršruts šajā upē ir no Kandavas līdz Rendai, kura redzēsiet gan Abavas Velnakmeni, gan senu kulta vietu Zviedru cepuri, gan neparastās mazpilsētas Kandavu un Sabili. Varēsiet apskatīt tās krastos esošo Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju, ūdenskritumu Abavas rumbu un smilšakmens alas – Māras Kambarus.
Arī Kurzemes lielākā upe Venta ir interesanta ūdenstūristiem un makšķerniekiem. Iecienīts ir vairāku dienu ilgs maršruts no Nīgrandes līdz Skrundai, kur jāšķērso dažas krāces, var redzēt vairākus dolomīta un smilšakmens atsegumus, iepazīt neparasto Alšu kaļķu cepli... Labus iespaidus atstās arī maršruts no Kuldīgas līdz Zlēku tiltam.
Vientulība un mežonības Irbes krastos
Ja sirds kāro vientulīgākus un mežonīgākus apvidus, droši var izvēlēties tādas upes kā Iecavu, Irbi, Pededzi, Rēzekni, Rūju, Tebru, Vitrupi, Svētupi, Cieceri un citas, kas dažos posmos ir teju pat civilizācijas neskartas. Jo īpaši Irbe Ziemeļkurzemē – šīs upes krastos atradīsiet vien dažas mājas. Irbe ir ļoti skaista upe, kā radīta laiskai atpūtai, jo tajā nav ne bīstamu krāču, ne šķēršļu. Toties ir miers un klusums. Un iespaidīgas smilšu kāpas upes krastos. Populārākais maršruts ir no Rindas līdz pat ietekai jūrā. Der zināt, ka Irbe tek cauri gan Slīteres Nacionālajam parkam, gan vairākiem seniem lībiešu zvejniekciemiem, gan garām vienam no unikālākajiem bijušajiem militārajiem objektiem – iespaidīgajam Irbenes lokatoram.
Pa Daugavas lokiem un Latgales ezeriem
Latvijas lielāko upi Daugavu dēvē par Latvijas likteņupi. Un laivotājiem noteikti ir jāizbrauc tā sauktie Daugavas loki - upe posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij. Ainaviskajos upes krastos var aplūkot gan vecāko koka baznīcu Latgalē – Indricas katoļu baznīcu, gan tipisku vecticībnieku sādžu Slutišķus, gan Makrovas pilskalnu, gan augstās un iespaidīgās Ververu un Slutišķu kraujas, no kurām patiešām paveras lieliski skatu uz upes senleju, gan Vecpils pilskalnu, kur atradās kādreizējā Dinaburgas pils. Jāņem gan vērā, ka spēcīga pretvēja gadījumā Daugavā var sacelties diezgan lieli viļņi, kas apgrūtinās laivošanu.
Latgalē ir iespējami arī daži pavisam neparasti maršruti. Ne velti Latgali dēvē par Zilo ezeru zemi – šajā reģionā ir simtiem lielāku un mazāku ezeru, kas cits par citu skaistāki. Un interesanti, ka daudzus no tiem savieno mazas upītes un caurteces, tāpēc pa šiem ezeriem var doties vairāku dienu ilgos un neaizmirstamos laivu braucienos, tā izbaudot Latgales dabu un reģiona kultūrvēsturisko savdabību. Tiešām, iesakām izbaudīt! Plašāk par šiem maršrutiem interesēties reģiona Tūrisma informācijas birojos, Latgales puses laivu nomās (piemēram, www.laivaslatgale.lv), kā arī skatīt „Lauku ceļotāja” veidotajā „Ceļvedī ūdenstūristam”.
Daži padomi
Pirms sēžaties laivā un izbaudāt patiešām aizraujošu atpūtu uz ūdeņiem, der ielāgot dažus noderīgus padomus. Vispirms ir kārtīgi jāizplāno maršruts, jāizvēlas laiva, ar kādu doties ceļojumā. Parasti šajos gadījumos izlīdzēs laivu nomas un tūrisma biroji, kuru instruktori un ūdenstūrisma profesionāļi palīdzēs ne tikai ar inventāra sagādi, bet arī ar maršrutu izvēli un praktiskiem padomiem. Laivojot jāparūpējas par atbilstošu apģērbu. Paņemiet līdzi arī drēbes, kas pasargā no izmirkšanas lietus gadījumā. Ieguvēji būs tie, kas neaizmirsīs saules aizsargkrēmus, kā arī līdzekļus pret insektiem. Vienmēr noderēs rezerves drēbju komplekts, kas hermētiski jāiepako, arī par glābšanas vesti derētu padomāt – jo, kas sevi sargā, to arī Dievs sargās. Bet pārējais – lai upe pati jūs nes. Galvenais – neaizmirst jau laikus iepazīties ar ievērojamiem apskates objektiem upju krastos, lai tie nepaslīd garām nepamanīti.
