Rīgā savus dievnamus uztur arī baptistu, metodistu, septītās dienas adventistu, jaunapustuliskās un citas draudzes. Viens no jaunākajiem dievnamiem Rīgā ir Armēņu Apustuliskās baznīcas draudzes baznīcas Kojusalas ielā.
Rīgas Doms
Pašām senākajām un Daugavas krastam tuvākajām baznīcām – Doma baznīcai, Sv. Pētera, Sv. Jāņa un Sv. Jēkaba – torņa galu nerotā krusts, bet gan gailis. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām gailis modri sargā no visa ļauna un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt nelabo. Gaiļiem torņa galā bija arī praktisks pielietojums – tas ir vējrādis, kas Rīgai kā ostas pilsētai, kurā piestāja daudz burinieku, noteica dzīves ritmu.
Rīgas nozīmīgākā baznīca ir Rīgas Doms. Tā ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle un viena no izcilākajām koncertzālēm pasaulē. Doma pamatakmens svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā likts 1211. gada 25. jūlijā.
Ik reizi atjaunojot, Doms ir mainījis savu izskatu, taču dažādo stilu apvienojums nav kaitējis dievnama monumentalitātei. Ievērojami ir kora krēsli, kuru sānu paneļu iekšējās plaknes grezno griezumi, vairāk nekā pussimts kapu plāksnes un pieminekļi, kā arī Baltijas pērle – Rīgas Doma ziemeļu ieejas "Paradīzes portāls" ar Marijas kronēšanas attēlojumu. Pievērsiet uzmanību arī vitrāžām, kas gotiskajās logailās ir uzstādītas tikai 19. gadsimta beigās, kad Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Doma būvniecības nodaļa 1885. gada sāka Rīgas Doma atjaunošanas darbus.
Rīgas Doms pasaules slavu ir iemantojis ar 1883.-1884. gadā uzņēmuma" E.F.Walcker&Co" būvētajām ērģelēm, kas atzītas par vienām no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē. Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi un pedālis, 6718 dažāda lieluma un materiāla stabules. Ērģeļu iesvētīšanai kompozīciju "Nun danket alle Gott" sacerējis Ferencs Lists.
Svētā Pētera baznīca
Augstākais Vecrīgas tornis pieder 1209. gadā celtajai Sv. Pētera baznīcai – tas līdz pat Otrajam pasaules karam skaitījās augstākā koka celtne Eiropā (120,7 m). Sv. Pētera tornī zibens ir iespēris sešas reizes! Pēdējo reizi iespaidīgais tornis sagrauts Otrā pasaules kara sākumā 1941. gada 29. jūnijā, tieši Sv. Pētera dienā.
Tagad Sv. Pētera baznīcas tornis ir no metāla, tas ir 123, 25 m augsts, ar iebūvētu liftu, kas uz skatu platformu skatītājus uzved 72 m augstumā. Tornī ir pulkstenis, kam pēc tradīcijas ir tikai stundenis; piecas reizes dienā tas pilnu stundu sāk latviešu tautasdziesmas "Rīga dimd" melodiju.
Īpašs ir arī stāsts par Pēterbaznīcas gaili. Pirmais gailis baznīcas tornī "uzlaidās" 1491. gadā. Šis ir jau septītais Pēterbaznīcas gailis, kas tornī vēja virzienu rāda kopš 1970. gada 21. augusta – 158 kilogramus smags, 210 cm garš no knābja līdz astei un 153 cm augsts no sekstes līdz pavēderei. Gaiļa konstrukcija veidota no vara pamatnes, kas pārklāta ar 0,07 mm biezām zelta plāksnītēm.
Svētā Jēkaba baznīca
Sv. Jēkaba katoļu katedrāle, kas atrodas līdzās Latvijas Republikas Saeimas ēkai, sākta būvēt agrās gotikas formās ap 1225. gadu. Tiesa, nedroši vēsturnieku apgalvojumi vēsta, ka pirmo celtni šajā vietā no koka pēc Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo rīkojuma esot uzbūvējuši jau 1203. gadā. Kaupo esot uzdāvinājis Sv. Gregora pārrakstītos Svētos rakstus, kā arī naudu dievnama būvei. Diemžēl 1215. gadā lielajā Rīgas ugunsgrēkā tas nodega.
1225. gadā Sv. Jēkaba baznīca ir pirmoreiz pieminēta dokumentos, taču precīzais dievnama uzcelšanas gads nav zināms. Tāpat nav zināmi meistari, kas to cēluši. Šai samērā nelielajai baznīcai ir izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Sākotnēji te Dievu lūdza ordeņbrāļi, tad katoļu draudze un cisterciešu klostera mūķenes (tautā to dēvēja par dziedošo jumpravu klosteri), bet 1522. gadā Sv. Jēkaba baznīcā un Sv. Pētera baznīcās nolasītie sprediķi Rīgā ievadīja reformāciju.
Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs pārvērta dievnamu par zviedru garnizona luterāņu baznīcu, bet pēc 1710. gada Jēkaba baznīca pārtapa par krievu kroņa baznīcu. Toties 1736. gada septembrī Jēkaba baznīcā sprediķojis brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs Nikolaus Ludvigs fon Cincendorfs. Tagad Sv. Jēkaba baznīca ir Romas katoļu baznīcas arhibīskapa katedrāle.
Sinagogas un katedrāles
Peitavas ielā atrodas Rīgas sinagoga. Tā bija vienīgā no četrām Rīgas Horālajām sinagogām, kuru hitlerieši nenodedzināja 1941. gada 4. jūlijā. Ēka celta 1905. gadā, jūgendstilā, dekorējumos izmantojot Senās Ēģiptes tēmu. Kara laikā sinagogā bija ierīkota noliktava, bet austrumu siena, kur atradās skapis ar toras ruļļiem, izrādījās nosegta, tāpēc ruļļi brīnumainā kārtā ir saglabājušies.
Brīvības ielas sākumā, Esplanādē, atrodas Pareizticīgo Kristus dzimšanas katedrāle, kas celta laika posmā no 1876. līdz 1884. gadam. No 1964. līdz 1990. gadam šajā ēkā atradās "Zinību nams" un planetārijs, kā arī viena no vispopulārākajām tā laika kafejnīcām "Dieva auss", kur allaž varēja sastapt māksliniekus, mūziķus, dzejniekus un citus "nepareizi domājošos".
Viens no interesantākajiem Rīgas sakrālā tūrisma objektiem ir baltais, staltais Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams Maskavas forštatē. Tā zeltīto kupolu var redzēt, tuvojoties Rīgas centram no Pārdaugavas pa Salu tiltu. Celtnes "idejiskie pamati" likti 1760. gadā kā šķūnim, kas gadsimtu transformācijās iemantojis bizantiskus vaibstus, savukārt, 1905.-1906. gadā būvētais slaidais zvanu tornis ar apzeltītu "sīpolu" namam piešķir jūgendstila skatu.
Grebenščikova vecticībnieku draudze ir lielākā pasaulē, tai savu piederību joprojām apliecina aptuveni 20 000 cilvēku, kas, kalpojot Dievam, joprojām ievēro senās tradīcijas un izpilda senos dziedājumus. Lūgšanu namam pieder bagātīga 15.–19. gadsimta ikonu, grāmatu un rokrakstu kolekcija.
