Jūs atrodaties šeit

Baznīcas Rīgā

Vecrīgas baznīcu smailes ir viens no skaistākajiem Rīgas simboliem. Rīgas centrā līdzās cits citam slejas seni dievnami, kuri gadsimtos piederējuši gan katoļu, gan protestantu draudzēm. Arī pareizticīgo un vecticībnieku katedrāļu un lūgšanu namu sīpolveida kupoli ir neatņemama Rīgas daļa, tāpat kā jūgendstilā celtā sinagoga Peitavas ielā, Vecrīgā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Rīgā savi dievnami ir arī baptistu, metodistu, septītās dienas adventistu un citām draudzēm. Viens no jaunākajiem dievnamiem galvaspilsētā ir armēņu Apustuliskās baznīcas draudzes baznīca Kojusalas ielā, Latgales priekšpilsētā.

Rīgas Doms

Pašām senākajām un Daugavas krastam tuvākajām baznīcām – Doma baznīcai, Sv. Pētera, Sv. Jāņa un Sv. Jēkaba baznīcai – torņa galu nerotā krusts, bet gan gailis. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, gailis modri sargā no visa ļaunā un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt nelabo. Gaiļiem torņa galā bija arī praktiska nozīme – tas ir vējrādis, kas Rīgai kā ostas pilsētai, kurā piestāja daudz burinieku, noteica dzīves ritmu.

Rīgas nozīmīgākā baznīca ir Rīgas Doms. Tā ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle un viena no izcilākajām koncertzālēm pasaulē. Doma pamatakmens svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā likts 1211. gada 25. jūlijā.

Ik reizi dievnama atjaunošanas gaitā Doms ir mainījis izskatu, taču dažādo stilu apvienojums nav kaitējis dievnama monumentalitātei. Ievērojami ir kora krēsli, kuru sānu paneļu iekšējās plaknes grezno griezumi, un vairāk nekā pussimts kapu plākšņu un pieminekļu. Par Baltijas pērli uzskatāms Doma baznīcas ziemeļu ieejas "Paradīzes portāls" ar Jaunavas Marijas kronēšanas attēlojumu. Pievērsiet uzmanību arī vitrāžām, kas gotiskā stila logailās ir novietotas tikai 19. gadsimta beigās, kad 1885. gada tika sākti Rīgas Doma atjaunošanas darbi.

Rīgas Doms pasaules slavu ir iemantojis ar 1883. un 1884. gadā uzņēmumā " E. F. Walcker & Co" būvētajām ērģelēm, kas atzītas par vienām no vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm pasaulē. Rīgas Doma ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi un pedālis, 6718 dažādu lielumu un materiālu stabules. Ērģeļu iesvētīšanai kompozīciju bija sacerējis Ferencs Lists.

Svētā Pētera baznīca

Augstākais Vecrīgas tornis pieder 1209. gadā celtajai Sv. Pētera baznīcai, kas ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Līdz Otrajam pasaules karam tā bija augstākā koka celtne Eiropā (120,7 m), kas tika sagrauta 1941. gadā.

Tagad Sv. Pētera baznīcas tornis ir uzbūvēts no metāla un tas ir 123 metrus augsts, ar iebūvētu liftu, kas uz skatu platformu uzved 72 metru augstumā. Tornī ir pulkstenis, kam pēc tradīcijas ir tikai stundu rādītājs.

Pirmais gailis baznīcas tornī "uzlaidās" 1491. gadā, bet nu jau tas ir septītais Pēterbaznīcas gailis, kas mūsdienās rāda vēja virzienu. Tas uzlikts 1970. gadā un ir 158 kilogramus smags, 210 cm garš un 153 cm augsts. Gaiļa konstrukcijai ir vara pamatne, kas pārklāta ar 0,07 mm biezām zelta plāksnītēm.

Svētā Jēkaba baznīca

Sv. Jēkaba katoļu katedrāle, kas atrodas līdzās Latvijas Republikas Saeimas ēkai, sākta būvēt agrīnās gotikas stilā ap 1225. gadu. Vēsturnieki gan spriež, ka pirmo celtni šajā vietā no koka pēc Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo rīkojuma esot uzbūvējuši jau 1203. gadā, taču 1215. gadā lielajā Rīgas ugunsgrēkā tas nodedzis.

Sv. Jēkaba baznīca pirmoreiz ir pieminēta dokumentos1225. gadā, taču precīzais dievnama uzcelšanas gads nav zināms. Tāpat nav zināmi meistari, kas to cēluši. Šai samērā nelielajai baznīcai ir izteiksmīgs, slaids tornis, kas labāk par citiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramīdas formu. Sākotnēji Sv. Jēkaba baznīcā Dievu lūdza ordeņa brāļi, tad katoļu draudze un cisterciešu klostera mūķenes. Sākoties reformācijas kustībai Eiropā, Sv. Jēkaba un Sv. Pētera baznīcā 1522. gadā tika nolasīti pirmie sprediķi Rīgā, kas ievadīja reformāciju Latvijā.

17. gadsimta sākumā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs pārvērta dievnamu par zviedru garnizona luterāņu baznīcu, bet apmēram gadsimtu vēlāk tas pārtapa par krievu kroņa baznīcu. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka 1736. gada septembrī Jēkaba baznīcā sprediķojis brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs Nikolaus Ludvigs fon Cincendorfs. Mūsdienās Sv. Jēkaba baznīca ir Romas katoļu baznīcas arhibīskapa katedrāle.

Sinagogas un katedrāles

Peitavas ielā atrodas Rīgas sinagoga. Pēc nacistu iebrukuma Rīgā 1941. gadā visas sinagogas tika nodedzinātas. Rīgas sinagoga Peitavas ielā bija vienīgā, kas izbēga no šāda likteņa, jo tā atradās Vecrīgā un pastāvēja briesmas, ka uguns varētu pārmesties uz kaimiņos esošajiem namiem. Ēka celta 20. gadsimta sākumā jūgendstilā, dekorējumos izmantojot Senās Ēģiptes motīvus.

Pašā Rīgas centrā - Brīvības ielas sākumā, Esplanādē, atrodas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, kas celta laika posmā no 1876. līdz 1884. gadam. Padomju gados šajā ēkā atradās Zinību nams un planetārijs, kā arī viena no populārākajām tā laika kafejnīcām "Dieva auss", kur tikās brīvdomātāji.

Viens no interesantākajiem Rīgas sakrālā tūrisma objektiem ir baltais, staltais Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams Latgales priekšpilsētā. Tā zeltīto kupolu var redzēt jau notālēm, braucot pa Salu tiltu no Pārdaugavas.

Sākumā tas bijis necils šķūnītis, kas laika gaitā pārtapis par bizantiska stila baznīcu ar klosteri. Tā kā vecticībnieku kopienas materiālos pamatus 18. gs. sākumā bija licis tirgotājs A. P. Grebenščikovs, baznīca nosaukta viņa vārdā. 

Grebenščikova lūgšanu namā ir liela lūgšanu zāle ar ikonostasu un vairākas ceremoniju zāles. Dievnamā glabājas sevišķi vecas 15.-18. gs. ikonas un 16. gs. rokraksti.

Grebenščikova vecticībnieku draudze ir lielākā pasaulē, kas apvieno apmēram 20 000 cilvēku. 

Jāņa baznīca
+

Jāņa baznīca

1234. gadā pils kapelu iesvēta par Sv. Jāņa baznīcu, pēc senas tradīcijas veltot to Jānim Kristītājam un Jānim Evaņģēlistam. Ar šo...
Pēdējo reizi atjaunināts: 
06.10.2014