A+
Beta

Gardēžiem

Lai nu kas, bet izsalkums un garlaicība Rīgā nebūs jācieš! Vai uz katra pilsētas stūra atrodas kāda kafejnīca, restorāns vai cita ēdināšanas iestāde, kur var palutināt garšas kārpiņas un kārtīgi paēst.

  • Deserts
  • Zemenes traukā
  • Foto: Ģ.Raģelis

Pie tradicionālās latviešu virtuves vērtībām pieder ķimeņu siers, ko mūsdienās gatavo ne tikai no govs, bet arī kazas piena, rupjmaize un saldskābmaize, ko cep uz kļavu lapām maizes krāsnī, kaņepju sviests, grūbu putra, ko moderni dēvē par grūbu risoto, dažādi raudzēti piena produkti, pelēkie zirņi ar tauciņiem un ceptu speķīti, medus, putraimdesas, kūpinātas zivis, alus, bērzu sula u. c.

Attīstās arī modernā latviešu virtuve, kur arvien lielāks akcents tiek likts uz sezonas zaļumiem, augļiem un dārzeņiem, kā arī zivīm.

Ģeogrāfiski atrazdamās krustcelēs, Latvija savā nacionālajā virtuvē daudz aizguvusi no citām tautām. Tas ir bagāts latviešu, vācu, krievu, zviedru, poļu un vēl citu tautu virtuvju sajaukums. Gluži dabiski, ka gardēžiem Rīga var sagādāt daudz pārsteigumu.

Austrumzemju viesiem Rīgas restorāni būs mācību placdarms Rietumeiropas maltīšu filozofijā, jo mūsu galvaspilsētā var nobaudīt gan sātīgos vācu ēdienus, gan izsmalcinātus franču stila gardumus, gan demokrātisko itāļu picu, pastu un tiramisu, gan tradicionālo un mūsdienu Latvijas virtuvi.

Savukārt rietumu tūristiem vajadzētu izmantot iespējas, ko sniedz Krievijas tuvums, kā arī draudzība ar Aizkaukāza un Vidusāzijas valstīm. Kaut gan Rīgā nav īpaši daudz specializēto krievu virtuves restorānu, tādi slāviem raksturīgi ēdieni kā, piemēram, soļanka, skābo kāpostu zupa jeb šči, okroška, ukraiņu borščs, pelmeņi sibīriešu gaumē, bliņas ar sarkanajiem ikriem, klāt piedzerot glāzīti ledusaukstas vodkas, un pat pildīta store ir daudzās ēdienkartēs.

Taču, ja vēlaties iepazīties ar Aizkaukāza vai Vidusāzijas tradicionālo ēdienu garšu, meklējiet armēņu, gruzīnu un uzbeku restorānus! Tajos parasti saimnieko īsti šo zemju gastronomijas pārzinātāji, un tas nozīmē, ka Rīgā iespējams nobaudīt īstu armēņu hašu un dolmas, uz iesma ceptu gaļu, gruzīnu hačapuri, uzbeku plovu u. c.

Ne tik plaši kā daudzviet citur rietumu kultūras zemēs, taču arī Latvijā ir restorāni un citas ēdināšanas iestādes, kur pasniedz japāņu, ķīniešu un indiešu maltītes. Īpaši populāri pēdējos gados kļuvuši turku kebabi un ēstuves, kur tos piedāvā par draudzīgu cenu.

Rīgā ir arī vairāki restorāni, kas piedāvā ieturēt maltīti viduslaiku bagāto tirgoņu stilā.

Restorānu pavāri ar savu izcilo amata prasmi neliks vilties ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Grūtības vien varētu sagādāt izvēle – uz kuru restorānu doties. Pie slavenā, „Slow Food” kustības entuziasta Mārtiņa Rītiņa uz „Vincentu”, kas bieži klāj galdu visaugstākajiem valsts viesiem? Varbūt uz „Kaļķa vārtiem”, kur latviešu tradicionālā virtuve „pasniegta jaunās skaņās”? Bet varbūt uz „Trīs pavāru restorānu”, kur izcili meistari gatavos maltīti turpat acu priekšā? 2009. gadā Latvijas restorānu īpašnieki un šefpavāri parakstīja „Mūsdienu Latvijas virtuves manifestu”, iestājoties par to, lai ēdiens būtu garšīgs, kvalitatīvs un atbilstu veselīga uztura principiem.

Labu apetīti! 

  • Saldumu namiņš "Dzīles"
    Malnavas ciema centrā, netālu no gleznainā Malnavas muižas kompleksa un senatnīgā parka,  atrodas „Dzīļu” maiznīca, kuras...
  • Bišu drava "Kāres"
     Saldumu tūre bišu dravā "Kāres". Apciemojot biškopi Jāni Vainovski Blīdenes "Kārēs", varēsiet uzzināt daudz jauna par...
  • IK "Ķeipenieši" - ceptuve
    Piparkūku cepēji jau četrās paaudzēs. Atšķiramies no pārējiem ražotājiem gan ar vizuālo noformējumu, gan ar garšas īpatnībām. Strādājam ar...
  • kafejas ALĪDA ražotne
     Tradīcija. Tas ir spēks un kvalitāte. Paaudzēs pārbaudītas vērtības un krāta pieredze. Ir lietas, ko esam pazaudējuši un nespējam radīt no...