A+
Beta

Iespēja līdzdarboties

Latvijā ir ne tikai ko redzēt, bet arī darīt – katram pašam ar savām rokām, kājām vai rokām un kājām reizē. Runa ir par svētkiem, paražām un senajiem amatiem, kuri joprojām Latvijā nav aizmirsti un kurus, ja vien ir vēlēšanās, var izmēģināt arī ceļotāji.

  • Darbošanās podnieka darbnīcā, Ventspils amatu māja
  • Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Amatu diena
  • Ludzas amatnieku centrs
  • Latgales mākslas un amatniecības centra darinājumi
  • Ventspils amatu māja, Ventspils
  • "Maizes muzejs" - miltu malšana Aglonā

Lai gūtu ieskatu, kādi senu amatu meistari dzīvo Latvijā, vislabāk doties uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā, kur katru gadu jūnija pirmās nedēļas nogalē notiek visplašākais amatnieku tirdziņš Latvijā. Simtiem amatnieku sabrauc kopā un izrāda savu māku, vai tie būtu pinumi, kalumi, koka darinājumi vai adījumi un audumi.

Mazāki tirdziņi, īpaši vasaras sezonā, itin regulāri notiek vai katrā lielākā pilsētā – vietējos svētkos, bet ne tikai.

Ik reizi šādos un daudzos citos sarīkojumos skan tautas mūzika, uzstājas folkloras ansambļi, iet vaļā danči un tūristu skatienus saista krāšņie latviešu tautas tērpi.

Īpaša gaisotne valda laikā, kad tuvojas un ir klāt latviešu gadskārtu svētki, proti, Jāņos, Meteņos, Lieldienās un Ziemassvētkos.

Jūras jeb zvejnieku svētki

Katru gadu jūlija mēneša otrajā sestdienā Latvijas piekrastes ciemos un pilsētās notiek Jūras jeb zvejnieku svētki. Svētku programma ir gara un ietilpīga, dodot iespēju vai katram izmēģināt spēkus kādās sacensībās. Kurš visvairāk reižu ar vienu roku pacels svaru bumbu? Kurš vistālāk aizmetīs zvejnieku zābaku? Kurš...? Kas negrib spēkiem mēroties, var izvizināties ar kuģīti pa jūru, vai sagaidīt no jūras iznākam pašu dzelmes valdnieku Neptūnu un pie saimnieču klātiem galdiem baudīt brīnumgardas zivis. Spēlē mūzika, un dejā laižas liels un mazs.

Pilsētās, kas neatrodas pie jūras, katru gadu notiek tradicionālie pilsētas svētki. Arī tie ir krāsaini un dzīvespriecīgi, svinētāju pulkā uzņemot katru, kas to vēlas.

Viduslaiku festivāli

Latvijā ik gadu notiek vairāki viduslaiku festivāli. Vieni no populārākajiem ir Livonijas svētki “WENDENE 1378” Cēsīs, kas īpaši izceļas ar viesu iesaisti sarīkojuma daudzveidīgajā programmā. Svētku apmeklētāji, piemēram, var nosūtīt vēstules draugiem no viduslaikiem vai iemācīties izkalt lodi tālajos laikos lietotajai akmens metamajai mašīnai. Kas vēlas, var izzināt viduslaiku pavārmākslas gudrības, bet kas to ne – apvilkt īstas bruņas un iesaistīties bruņinieku cīņās, loka šaušanas sacensībās un kaujas spēlēs.

Viduslaiku kaujas iespējams pavērot arī festivālā "Baltijas saule", kas notiek Rīgā, Zaķusalā. Arī šā sarīkojuma apmeklētāji nebūs vīlušies, jo viņu acu priekšā atdzims leģendārā 1236. gadā notikusī Saules kauja, kurā zemgaļi kopā ar lietuviešiem (žemaišiem) iznīcināja vācu krustnešu Zobenbrāļu ordeni.

Daudz interesantu piedzīvojumu gandrīz 1000 gadu senas pagātnes noskaņā sola piedalīšanās Zemgaļu svētkos, kas tiek rīkoti katru gadu augusta otrajā sestdienā Tērvetē. Vietā, kur pirms 800 gadiem slējās viena no varenākajām pilīm Baltijā. Šajos svētkos priecē ne tikai koncerti, bet arī iespēja pamācīties senos dančus un gūt ieskatu senajos amatos un cīņu mākslā.

Savi svētki ir ne tikai zemgaļiem, bet arī līviem – ļoti mazai pie somugru grupas piederošai tautai. Dzirdēt šo gandrīz izzudušo valodu, redzēt krāšņos tērpus, atcerēties senās līvu jeb lībiešu tradīcijas var līvu svētkos Mazirbē katru gadu augusta otrajā nedēļas nogalē.

Latvijas pretējā pusē – Latgalē – pavisam citas dziesmas un valoda skan latgaļu novada svētkos.

Dziesmu un deju svētki

Neaizmirstams festivāls nedēļas garumā ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kad Rīgā reizi piecos gados pulcējas tūkstošiem pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamata meistaru un folkloras kopu no visas Latvijas. Šo svētku laikā notiek arī mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags", kurā savai tautai raksturīgās tradīcijas, tērpus, dziesmas un dejas rāda dažādu Latvijā dzīvojošo tautu kolektīvi.

Nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiks 2013. gadā. Bet... vēl pēc diviem gadiem 2015. gadā Mežaparka estrādi ar savām dzidrajām balsīm atkal pieskandinās Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kas nav mazāk saviļņojošs sarīkojums visas valsts mērogā kā lielie Dziesmu svētki.

Senās tradīcijas

Latvijā joprojām godā ir senās tradīcijas, tāpēc jo plaši tiek svinēti senie gadskārtu svētki. Lieldienas, Līgo svētki un Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi... Šajās dienās visā valstī, bet it īpaši Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā ikviens no mums un mūsu viesiem tiek aicināts uz tirdziņiem, koncertiem, amata prasmju demonstrējumiem, rotaļām un rituāliem – spēj tikai visu pagūt un izbaudīt!

Netiek aizmirstas arī citu tautu tradīcijas. Piemēram, decembra beigās Latvijas ebreji svin savus svētkus Hanuku. Savukārt, kad latvieši līksmo Meteņos, atvadoties no ziemas ar maskotiem gājieniem un vizināšanos no kalna ragaviņās, krieviem ir Masļeņica, bet lietuviešiem - Užgavēnis.

Latvijā vai katrā viesu namā un lauku tūrisma sētā saimnieks aicina piedalīties kādās radošās norisēs un piedāvā iespēju apgūt jaunu pieredzi. Vajag tikai pajautāt un... jūs pieliks pie stellēm vai mīklas bļodas, mudinās lasīt zāļu tējas vai mežā lasīt ogas un sēnes.