A+
Beta

Iespēja līdzdarboties

Latvija ir ne tikai bauda acīm, bet arī iespēja piedalīties un pašam izbaudīt multikulturālu senu paražu un amatu kokteili. Interesējies, kā kalējs izkaļ sprādzi? Patīk, kā ļaudis gavilē Līgo svētkos? Gribi pats iejusties viduslaiku bruņinieka ādā? Vēlies savām rokām izcept maizi vai izmēģināt seno deju soļus? Uz priekšu!

  • Darbošanās podnieka darbnīcā, Ventspils amatu māja
  • Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Amatu diena
  • Ludzas amatnieku centrs
  • Latgales mākslas un amatniecības centra darinājumi
  • Ventspils amatu māja, Ventspils
  • "Maizes muzejs" - miltu malšana Aglonā

Ja jums gadījies paviesoties Latvijā Dziesmu un deju svētku laikā, kur piedalās ap 80 000 dalībnieku, vai apmeklēt Latvijas Brīvdabas muzeju jūnija pirmajā nedēļas nogalē, kad tur uz gadskārtējo gadatirgu sabrauc tūkstošiem labāko Latvijas tautas daiļamata meistaru, neaizmirstami un krāšņi iespaidi garantēti. Taču tie nav vienīgie pasākumi, kurus var vērot ne tikai no malas, bet arī aktīvi iesaistīties, pašiem uz savas ādas izbaudot svētkus, tradīcijas un senos amatus. Tas iespējams dažādos folkloras un deju festivālos, pilsētas svētkos, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tematiskajos pasākumos un, protams, tradicionālajos svētkos – Jāņos, Meteņos, Lieldienās un Ziemassvētkos, kad daudzās vietās notiek interesanti pasākumi, gadatirdziņi un amatnieku demonstrējumi.

Zvejnieku svētki

Katru gadu jūlija mēneša otrajā sestdienā Latvijas piekrastes ciemos un pilsētās notiek Jūras jeb zvejnieku svētki. Tad var piedalīties zvejnieku zābaka mešanas sacensībās, doties izklaides braucienos pa jūru un ēst gardas zivis, izdejoties ballītē un būt lieciniekam, kā no jūras izkāpj pats tās valdnieks Neptūns. Savukārt citās pilsētās katru gadu notiek tradicionālie pilsētas svētki. Arī tajos ir visdažādākās aktivitātes, kuras droši varat izmēģināt paši.

Viduslaiku festivāli

Latvijā notiek arī vairāki viduslaiku festivāli. Piemēram, Livonijas svētki “WENDENE 1378” Cēsīs, kas īpaši izceļas apmeklētāju interaktīvu iesaisti ar Livonijas viduslaiku vēsturi saistītās norisēs. Svētku apmeklētājiem iespējams nosūtīt vēstules no viduslaikiem, Cēsu slavenākā akmeņkaļa Matiasa Jansona vadībā iemācīties izkalt lodi akmens metamajai mašīnai, izzināt viduslaiku pils vešerienes amata prasmes, ietērpties viduslaiku bruņās un, protams, iesaistīties dažādās fiziskajās aktivitātēs – bruņinieku cīņās, loka šaušanas sacensībās un kaujas spēlēs.

Viduslaiku kaujas iespējams vērot arī festivālā "Baltijas saule", kas notiek Rīgā, Zaķusalā. Tajā iespējams viss - no etnoroka līdz Saules kaujas restaurācijai un zobenu cīņām, līdz seno tērpu darināšanai un uzlaikošanai.

Daudz interesantu piedzīvojumu gandrīz 1000 gadu senas pagātnes noskaņās sola piedalīšanās Zemgaļu svētkos, kas notiek katru gadu otrajā augusta sestdienā Tērvetē, kur Tērvetes pilskalnā pirms 800 gadiem slējās viena no varenākajām pilīm Baltijas reģionā. Šajos svētkos notiek koncerti, seno danču mācīšanās, amatu un seno cīņu un kauju demonstrējumi.

Savi svētki ir ne tikai zemgaļiem, bet arī lībiešiem, mazai somugru grupas tautai. Dzirdēt šo gandrīz izzudušo valodu, redzēt krāšņos tērpus, atcerēties senās lībiešu tradīcijas var līvu svētkos Mazirbē. Savukārt Latvijas pretējā pusē – Latgalē – pavisam citas dziesmas un valoda skan latgaļu novada svētkos.

Dziesmu un deju svētki

Unikāls festivāls nedēļas garumā ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kad Rīgā reizi četros gados pulcējas tūkstošiem pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamata meistaru un folkloras kopu no visas Latvijas. Šo svētku laikā notiek mazākumtautību festivāls "Latvijas vainags", kurā savai tautai raksturīgās tradīcijas, tērpus, dziesmas un dejas rāda dažādu Latvijā dzīvojošo tautu kolektīvi – apmēram 15 etnisko kopienu kolektīvi. Tuvākie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki būs 2012. gadā, taču 2010. gadā norisinājās skolēnu Dziesmu un deju svētki ar gandrīz tikpat daudzveidīgu programmu.

Senās tradīcijas

Latvijā joprojām godā ir senās tradīcijas, tāpēc jo plaši tiek svinēti senie gadskārtu svētki. Lieldienas, Līgo jeb Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi... Šajās dienās visā Latvijā, bet it īpaši Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā Rīgā notiek šiem svētkiem veltīti pasākumi. Netiek aizmirstas arī citu tautu tradīcijas. Piemēram, decembra beigās arī Latvijas ebreji svin savus svētkus Hanuku, bet tradicionāli ziemas maskotie gājieni noslēdzas februāra pirmajā pusē Meteņos jeb Vastslāvī, ko Latvijas krievi svin kā Masļeņicu, bet lietuvieši kā Užgavēni.

Taču tie nav vienīgi notikumi un vietas, kur visu to izbaudīt. Vai katrā viesu namā un lauku tūrisma sētā saimnieks piedāvā iespēju piedalīties radošās aktivitātēs. Kam patiesi interesē Latvijas multikulturālās tradīcijas un folklora, noteikti atradīs kaut ko pārsteidzoši interesantu sev.