Jūs atrodaties šeit

Jāņu svinēšana

Putojošs alus kauss un ķimeņu siers, dziesmas un dejas, pie ugunskura radu, draugu vai kaimiņu pulkā pavadīta gada īsākā nakts, dažādi dabas rituāli, ar pļavu puķēm un koku zariem rotājot mājas un pašiem sevi, romantiska mītiskā papardes zieda meklēšana – tādi ir Latvijā ļoti populārie svētki, ko var saukt gan par Līgo vakaru, gan Jāņiem.

No senčiem mantotos pagāniskos Jāņus svin vasaras saulgriežos - 23. un 24. jūnijā, katram no mums ļaujot izvēlēties, kā to darīt. Vieniem šie svētki ir kā meditācija pēc sentēvu paražām un tikumiem, otriem – dvēseles un miesas attīrīšanās ar dziesmām un pirtī iešanu, bet trešajiem – kārtīga izēšanās ar jautrām dejām, rotaļām un citām saviesīgām izdarībām.

Gada īsākā nakts, pēc senču tradīcijām, jāpavada nomodā pie ugunskura, dziedot Jāņu dziesmas un baudot tradicionālo Jāņu cienastu – ķimeņu sieru un alu.

Tiem, kas Jāņu naktī dodas gulēt, visu vasaru nākšot miegs vai nežēlīgi kodīšot odi. Jāņuguns jākur ne vien uz zemes, bet arī staba galā. Cik tālu sniedzas Jāņuguns gaisma, tik tālu sniedzas arī maģiskās nakts svētība un aizsardzība. Jāņu naktī sievietēm un meitenēm galvās tiek likti ziedu vainagi, bet vīriešiem – vainagi no ozola zariem. Istabas un mājas durvis grezno ar bērzu meijām, kūts un klēts durvis - ar pīlādžu zariņiem, bet istabās smaržo kalmes. Daudzi svinētāji 23. jūnija pievakarē uzvelk tautastērpu un izdzīvo tradīcijām un rituāliem bagātos svētkus kā garu spēcinošu mistēriju.

Jāņu dziesmas jeb līgotnes ar tradicionālo piedziedājumu „Līgo!” sāk skanēt jau pāris nedēļu pirms svētkiem, bet īstā līgošana notiek vasaras saulgriežu naktī. Ar līgodziesmām tiek veikti dažādi rituāli, apstaigātas druvas un lauki, lai veicinātu auglību. Ar asprātīgu pavilkšanu uz zoba tiek apdziedāti saimnieki, ja viņi nav kārtīgi saposuši māju un sētu. Dziesmas skan ciemiņus sagaidot un tāpat arī – pavadot.

Pēc senām tradīcijām, Jāņus uzskata par senā auglības rituāla nakti. Viens otrs līgotājs rītausmā skrien kails mazgāties rasā. Jo - kas Jāņu naktī rasā kails mazgājas, tam skaistums, stiprums un spēks būšot visu gadu. Mūsdienīgā variantā šī tradīcija atjaunota Pedvālē pie Sabiles un Kuldīgā, kur Jāņu naktī pāri vecajam Ventas tiltam notiek "pliko skrējiens".

Pēc seniem ticējumiem, Jāņu naktī uzzied paparde. To varot meklēt vienatnē, un tad, ja izdodas ziedu ieraudzīt, nāk liela garīga atklāsme. Bet vēl labāk to esot meklēt divatā, un Jāņu nakts burvība šajos gadījumos mēdz uzlabot demogrāfisko situāciju valstī.

Arī Rīgā iespējams izbaudīt Jāņu gaisotni. Dažas dienas pirms svētkiem galvaspilsētā notiek Zāļu tirgus. Savvaļas ārstniecības augi, ozollapu un ziedu vainagi, jāņuzāles, siers, alus, tautas daiļamata meistaru tradicionālie darinājumi un līgodziesmas – tirdziņā atrodams viss, kas rada Līgo svētku sajūtu.

Svētku gaidās Rīgā ierodas folkloras kopas no visas Latvijas, bet iesaistīties vainagu vīšanā, Jāņu rotaļās un dziedāšanā (vismaz ar piedziedājumu „Līgo!”) ir aicināts ikkatrs.

Pašā Līgo vakarā rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem, kas nedodas prom no pilsētas pie dabas, lielais svētku ugunskurs tiek kurts Daugavas krastmalā. 

Pēdējo reizi atjaunināts: 
18.09.2014