Vasaras saulgriežiem ar Romas katoļu baznīcas 24. jūnijā svinēto Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu ir maz sakara, Jāņi - tās ir joprojām dzīvās senās pagāniskās tradīcijas. Citiem šie svētki ir kā meditācija pēc sentēvu paražām un tikumiem, citiem – dvēseles un miesas attīrīšanās ar dziesmām un pirtī iešanu, bet citiem – kārtīga izēšanās ar jautrām dejām un jandāliņiem.
Gada īsākā nakts, pēc senču tradīcijām, jāpavada nomodā pie ugunskura, dziedot Jāņu dziesmas, baudot tradicionālos Jāņu cienastus – Jāņu sieru un alu. Jo tiem, kas Jāņu naktī dodas gulēt, visu vasaru nākšot miegs. Jāņuguns jākur ne vien uz zemes, bet arī staba galā - tā saukto pūdeli (darvotu mucu ar malku). Cik tālu sniedzas gaisma no tās, tik tālu sniedzas arī maģiskās nakts svētība un aizsardzība. Jāņu naktī sievietēm un meitenēm galvās ziedu vainagi, bet vīriešiem – vainagi no ozola zariem. Istabas un mājas durvis izgreznotas ar bērzu meijām, kūts un klēts durvis - ar pīlādžu zariņiem, bet istabās smaržo kalmes. Daudzi svinētāji 23. jūnija pievakarē pošas tautastērpos un izdzīvo tradīcijām un rituāliem bagātos svētkus kā garu spēcinošu mistēriju.
Jāņu dziesmas jeb līgotnes ar tradicionālo piedziedājumu „Līgo!” sāk skanēt jau pāris nedēļas pirms svētkiem, bet īstā līgošana notiek vasaras saulgriežu naktī. Vai nu pie Jāņu uguns (Jāņu ugunskuri šajā naktī ir visā Latvijā vai uz katra pakalna, katrā sētā), vai arī līgotāji iet no mājas uz māju, kur tos laipni uzņem, pacienā. Tradicionālie cienasti ir Jāņu siers un alus. Ar līgodziesmām svinētāji sasveicinās, ar dziesmām veic dažādus rituālus, apstaigājot druvas un laukus, lai veicinātu auglību, apdzied saimniekus, ja viņi nav kārtīgi saposuši māju un sētu. Asprātīgas un trāpīgas dziesmas tiek teju katram svētku svinētājam – visi trūkumi pamanīti un apdziedāti.
Pēc pusnakts līgodziesmas kļūst pikantākas – Jāņi ir senā auglības rituālu nakts. Daži Jāņos piekopj seno tradīciju – rītausmā līgotāji skrien kaili mazgāties rasā. Jo, kas Jāņu naktī rasā kails mazgājas, tam skaistums, stiprums un spēks būs visu gadu. Mūsdienīgā variantā šī tradīcija atjaunota Pedvālē pie Sabiles un Kuldīgā, kur Jāņu naktī pāri vecajam Ventas tiltam notiek "pliko skrējiens".
Pēc seniem ticējumiem, Jāņu naktī uz mirkli uzziedot paparde. Tās zieds jāiet meklēt vienam. Ja izdodas ieraudzīt – nāk liela garīga atklāsme. Papardes ziedu naksnīgajā mežā mēdz meklēt arī divatā. Jāņu nakts burvība šajos gadījumos mēdz uzlabot demogrāfisko situāciju valstī.
Arī Rīgā iespējams izbaudīt Jāņu gaisotni. Dažas dienas pirms svētkiem galvaspilsētā notiek Zāļu tirgus – savvaļas ārstniecības augi, ozollapu un ziedu vainagi, jāņuzāles, siers, alus, tautas daiļamata meistaru tradicionālie darinājumi un līgodziesmas – te atrodams viss, kas rada Jāņu sajūtu. Dienu pirms svētkiem Rīgā ierodas folkloras kopas no visas Latvijas. Iesaistīties vainagu vīšanā, Jāņu rotaļās un dziedāšanā (vismaz ar piedziedājumu „Līgo!”) aicināts ikkatrs. Šī Jāņu ielīgošana parasti visplašākā ir Rīgas centrā – kanālmalas apstādījumos netālu no Brīvības pieminekļa. Plaši Līgo svētki Rīgā notiek Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, dažādi Jāņiem veltīti pasākumi notiek arī visā Latvijā un, protams, katrā sētā, katrā ģimenē tiek svinēti šie svētki, kuru burvību var izbaudīt ikviens.
