40 procentu Rīgas centra ēku ir jūgendstila celtnes, tas ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās, turklāt arhitektūras un mākslas lietpratēji uzskata, ka tieši Rīgā jūgends izpaudies ar īpašu spēku un vērienu. Lai turpmākajām paaudzēm saglabātu senās vecpilsētu Vecrīgu, Rīgas koka namu un jūgendstila arhitektūru, Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO kultūras mantojuma aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Jūgendstils (Jugendstil Vācijā, Art Noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā) Eiropā radās 19. un 20. gadsimta mijā un savu uzvaras gājienu turpināja līdz pat Pirmajam pasaules karam.
Tas ir ornamentāls stils, kas balstās liektās līnijās, asimetriskā kompozīcijā un neregulāru līniju ritmos, galvenie motīvi - daba, atsauces uz antīko mākslu, mitoloģiju. Arhitektūrā jūgendstils izpaužas ar celtnes funkcionālo uzbūvi un bagātīgi dekorētu fasādi, kas panākts, liekot lietā visus būvniecības izteiksmes līdzekļus, sākot ar logu un durvju ailu formu, erkeriem, beidzot ar ciļņiem, skulptūrām, ornamentu līnijām vai laukumiem, vitrāžām. Taču jūgendstilam ir būtiska ne tikai parādes fasāde, bet koptēls, tāpēc „jūgendstila arhitektūra” nozīmē arī iekštelpu interjerus, galda piederumu formu un pat iemītnieku garderobi.
Latvijai ar jūgendstilu ir īpašas attiecības: tāpat kā Skandināvijā, īpaši Somijā, jūgendiskais pasaules skatījums ir cieši saistīts ar nacionālās pašapziņas celšanos. Tieši jūgendstila noskaņās notika pirmo latviešu profesionālo mākslinieku atzīšana un to darbu novērtēšana. Rīgas jūgendstila pērles radītas laikā, kad Krievijas impērijas Rietumu „nomale” Rīga piedzīvo ekonomisko uzplaukumu – Rīgā dzīvo izglītoti, Pēterburgā, Maskavā un Eiropas lielpilsētās studējuši uzņēmēji un inženieri, kam izdodas piesaistīt gan vācu, gan krievu, gan ebreju kapitālu, te no studijām ir atgriezušies cerību un ambīciju pilni mākslinieki. Tāpēc arhitektu Konstantīna Pēkšena un Vilhelma Bokslafa, kā arī būvinženiera Mihaila Eizenšteina (leģendārā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs) izdomai varēja nebūt robežu – namu fasādes ir pārpilnas dekoratīviem elementiem, virs namu dzegu līnijām novietoti obeliski, sfinksas, lauvas, vāzes, ziedi un viss cits, kas raksturo pārpilnību un dzīves svinēšanu.
Jūgendstils Latvijā ir cieši saistīts ar nacionālo romantismu, tāpēc daļā ēku vērojams ne tikai Eiropā raksturīgais dekoratīvisms, bet arī atsauces uz latviskajām gara mantām. Nacionālā romantisma raksturīgo celtņu projektētāji Eižens Laube un Jānis Frīdrihs Baumanis joprojām tiek uzlūkoti par nacionālās kultūras celmlaužiem.
Vietas, kur viskrāšņāk Rīgā uzzied jūgendstils, ir Alberta iela un tā dēvētais vēstniecību rajons, kas ir tās tuvumā. Taču izcilas jūgendstila arhitektūras pērles var sastapt arī citur – Vecrīgā, Brīvības ielā un pat Āgenskalnā (Pārdaugavā). Turklāt Rīga ir aizēnojusi citu Latvijas pilsētu jūgendstila pērles, piemēram, Liepājā jūgendstilā būvētas ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī rūpniecības ēkas.
Jūgendstila cienītājiem noteikti ir jāapmeklē Rīgas jūgendstila muzejs, kas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, viņa paša projektētā namā Alberta ielā 12. Dzīvoklis – sākot ar kāpņu laukumiņu un beidzot ar viesistabas traukiem – ir perfekts jūgendstila piemērs. Muzejā ir iespējams iedziļināties Rīga jūgendstila izpausmēs un uzzināt daudz pārsteidzoša. Jānorāda, ka Latvijā dzīvo un strādā pasaulē augstu vērtēts jūgendstila eksperts – arhitekts Jānis Krastiņš.
Pievērsiet uzmanību!
Rīgā ir aptuveni 800 jūgendstila ēku, no kurām vairums ir koncentrējušas Rīgas centrā, īpaši Alberta ielā un tā sauktajā Klusajā centrā jeb vēstniecību rajonā, kur apskates vērta ir katra celtne. Tāpēc – ejot pa Rīgu, nepētiet tikai bruģi un skatlogus, bet paceliet acis augšup, un – cik pārsteidzoša arhitektūra! Lūk, interesantākās no jūgendstila ēkām!
- Audēju ielā 7, Vecrīgā (1899, A. Ašenkampfs, M. Šervinskis). Pirmā jūgendstila ēka Rīgā ar raksturīgiem stilizēto augu (īrisu, ziedošu koku, vilkvāļu) motīviem un maskām. Audēju ielā 9, Vecrīgā (1900, K. Pēkšēns). Ēkai ir interesants jūgendstilam raksturīgais saules motīvs, kas simbolizē jaunās dzīves uzplaukumu.
- Teātra iela 9, Vecrīgā (1903, H. Šēls, F. Šēls). Šī nama rota ir mitoloģijas tēli – Atēna un Hermejs. Ēku vainago Atlantu figūras, kas tur uz pleciem no stikla un cinka darināto, vakaros izgaismoto zemeslodi.
- Vaļņu ielā 2, Vecrīgā (1911, E. Frīzendorfs). Uzmanību piesaista ieejas portāls ar izteiksmīgiem skulpturālajiem ciļņiem. Vara kalumā veidotie sengrieķu mitoloģijas tēli Asklēpijs (ārstniecības dievs) un moira Atropa (likteņa dieviete) simbolizē cilvēka dzīves ritējumu, veselību un darbu.
- Smilšu ielā 2, Vecrīgā (1902). Ēka ir viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras labākajiem paraugiem - fasādi grezno pāva atveidojums, viens no jūgendstila skaistuma un pašapziņas simboliem. Herma zem erkera tiek uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila arhitektūrā.
- Smilšu ielā 8, Vecrīgā (1902, H. Šēls, F. Šēls). Bagātīgi ar maskām, hibrīdām būtnēm, augu elementiem rotāts nams. Abus portālus rotā jūgendstilam raksturīgs melanholiskas sievietes tēls ar aizvērtām acīm. Ieejas gaiteņa rotājumu speciālisti uzskata par jūgendstila ornamentālo formu paraugu.
- Tērbatas ielā, 15/17, Centrā (1905, K. Pēkšēns). Ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā ar izteiksmīgu siluetu un dažādu būvmateriālu variējumos veidotu arhitektonisko apdari. Šūnakmens fasādes apdarē pēc pasūtītāja ieceres savākts no Staburaga atlūzām.
- Brīvības ielā 47, Centrā (1909, E. Laube). Izcils nacionālā romantisma piemineklis ar dinamisku apjomu kompozīciju, dažādos augstumos kārtotiem erkeriem, stāvām, uzsvērtām jumtu plaknēm, augstiem zelmiņiem un konusveidīgu stūra vainagojumu.
- Elizabetes ielā 10a un 10b, Centrā (1903, M. Eizenšteins). Ēkas tērptas neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā. 10a ēkai vairākos dekora elementos iepītais lapu atsperes motīvs asociējas ar M. Eizenšteina darba vietu - viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks. 10b sevišķi izceļas masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīciju fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm segtie fasādes laukumi augšstāvos. Krāšņi rotāta kāpņu telpa.
- Alberta ielā 4 (1904, M. Eizenšteins). Viselegantākā un mākslinieciski visoriģinālākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka. Uzmanību saista virs dzegas novietotās trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm (līdzīgs motīvs ir izmantots Vīnes Secesijas ēkā). Fasāde ir nosēta ar ērgļu un lauvu figūrām, spārnotu lauvu ciļņiem. Ēkas centrā izvietotais spārnotais cilnis ar sievietes galvu simbolizē sauli un aizsardzību.
- Strēlnieku ielā 4a, Vēstniecību rajonā (1905, M. Eizenšteins). Ēka ir jūgendstila eklektiskā, ekstrēmi dekoratīvā novirziena paraugs un tuvplānā žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās savietoti jūgendstila motīvi.
- Vīlandes ielā 10, Vēstniecības rajonā (1908, K. Pēkšēns). Nacionālā romantisma celtne ar asimetrisku fasādes kompozīciju, kuras apdarē ir dažādas krāsas un faktūras apmetums. Pievērsiet uzmanību ciļņiem ar klasiskiem sižetiem – dejojošām meitenēm ar ziedu vijām, vīnogām. Ēkas ieeja ir veidota atslēgas cauruma formā.
