A+
Beta

Jūgendstils Rīgā

Aptuveni pirms simt gadiem Rīgu, tāpat kā citas Eiropas pilsētas, pārsteidza radošās brīvības alku un spilgtas greznības iedvesmotais jūgendstils. Mācīdamies no dabas, priecādamies par ziedu kārtojumu, ornamentiem, liektām un līganām līnijām, jūsmojot par antīko skaistumu, fantazējot par sfinksām, grifiem un sargsuņiem, jūgendstils padarīja Rīgu krāšņāku, noslēpumaināku un izaicinošāku. Paceliet acis uz augšu, un atklājiet sev Eiropas skaistākās jūgendstila celtnes!

  • Alberta iela 12
  • Foto: Salcevics

Apmēram 40 procentu Rīgas centra ēku ir jūgendstila celtnes, un tas ir ievērojami vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Turklāt arhitektūras un mākslas lietpratēji uzskata, ka tieši Rīgā jūgendstils izpaudies ar īpašu vērienu un spēku. Lai turpmākajām paaudzēm saglabātu Rīgas brīnumaino apbūvi, tās vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Jūgendstils (Jugendstil Vācijā, Art Nouveau Francijā, Modernismo Spānijā, Sezessionstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā) Eiropā radās 19. un 20. gadsimta mijā un savu uzvaras gājienu turpināja līdz pat Pirmajam pasaules karam. 

Tas ir ornamentāls stils, kam raksturīgas liektas līnijas, asimetriska kompozīcija un neregulāru līniju ritms, galvenie motīvi - daba, atsauces uz antīko mākslu un mitoloģiju. Arhitektūrā jūgendstils izpaužas celtnes funkcionālajā uzbūvē un fasāžu bagātīgajā dekorējumā, liekot lietā visus būvniecības izteiksmes līdzekļus, sākot ar logu un durvju ailu formu, erkeriem un beidzot ar ciļņiem, skulptūrām, ornamentu līnijām vai laukumiem, vitrāžām. Taču jūgendstilam ir būtiska ne tikai parādes fasāde, bet arī koptēls, tāpēc apzīmējums „jūgendstila arhitektūra” ietver sevī arī iekštelpu interjerus, galda piederumu formu un pat namu iemītnieku garderobi.

Latvijai ar jūgendstilu ir īpašas attiecības, jo tas nav vienkārši stils, bet gan lielā mērā arī pasaules skatījums, kas cieši saistīts ar nacionālās pašapziņas celšanos. Rīgas jūgendstila pērles radītas laikā, kad Krievijas impērijas Rietumu „nomale” Rīga piedzīvo ekonomisko uzplaukumu. Rīgā dzīvo izglītoti, Pēterburgā, Maskavā un Eiropas lielpilsētās studējuši uzņēmēji un inženieri, kam izdodas piesaistīt vācu, krievu, ebreju un citu kapitālu. Latvijā no studijām ir atgriezušies cerību un ambīciju pilni mākslinieki. Viņi tiek atzīti un starptautiski augstu novērtēti. Gluži dabiski, ka tādā vidē arhitektu Konstantīna Pēkšēna un Vilhelma Bokslafa, kā arī būvinženiera Mihaila Eizenšteina (leģendārā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs) izdomai nav robežu – viņu celto namu fasādes grezno dekoratīvi elementi, virs namu dzegām novietoti obeliski, sfinksas, lauvas, vāzes, ziedi un daudz kā cita, kas raksturo pārpilnību un dzīves svinēšanu.

Jūgendstils Latvijā ir cieši saistīts ar nacionālo romantismu, tāpēc daļā ēku vērojams ne tikai Eiropā raksturīgais dekoratīvisms, bet arī atsauces uz latviskajām gara mantām. Arhitekti Eižens Laube un Jānis Frīdrihs Baumanis, kas projektējuši ēkas ar spilgtām nacionāla romantisma iezīmēm, joprojām tiek uzlūkoti par nacionālās kultūras celmlaužiem.

Vietas, kur viskrāšņāk Rīgā uzplaukst jūgendstils, ir Alberta iela un tā dēvētais vēstniecību jeb klusais rajons, kas atrodas tās tuvumā. Taču jūgendstila arhitektūras pērles var redzēt arī citur – Vecrīgā, Brīvības ielā un pat Āgenskalnā, Pārdaugavā. Turklāt Rīga ir aizēnojusi citu Latvijas pilsētu jūgendstila mantojumu, kaut gan arī tur atrodams ne mazums uzmanības vērtu ēku, piemēram, Liepājā jūgendstilā būvētas ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī rūpniecības ēkas.

Lai iepazītos ar jūgendstila ēku no iekšpuses, vislabāk doties uz Rīgas jūgendstila muzeju, kas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, viņa paša projektētā namā Alberta ielā 12. Dzīvoklis, sākot ar kāpņu laukumiņu un beidzot ar viesistabas traukiem, ir perfekts jūgendstila piemērs. Muzejā var uzzināt daudz pārsteidzoša par šo stilu. Jāpiebilst, ka Latvijā dzīvo un strādā pasaulē augstu vērtēts jūgendstila eksperts – arhitekts Jānis Krastiņš.

Pievērsiet uzmanību!

Rīgā ir aptuveni 800 jūgendstila ēku, no kurām vairākums koncentrētas Rīgas centrā, īpaši Alberta ielā un tā sauktajā vēstniecību jeb klusajā centrā, kur apskates vērta ir katra celtne. Lūk, dažas interesantākās jūgendstila ēkas!

  • Audēju ielā 7, Vecrīgā (1899,  A. Ašenkampfs, M. Šervinskis). Pirmā jūgendstila ēka Rīgā ar stilizētiem augu (īrisu, ziedošu koku, vilkvālīšu) motīviem un maskām. Audēju ielā 9, Vecrīgā (1900, K. Pēkšēns). Ēkai ir spilgts jūgendstilam raksturīgais saules motīvs, kas simbolizē dzīves uzplaukumu.

  • Teātra ielā 9, Vecrīgā (1903, H. Šēls, F. Šēls). Šo namu rotā mitoloģijas tēli – Atēna un Hermejs. Ēku vainago Atlantu figūras, kas tur uz pleciem no stikla un cinka darinātu, vakaros izgaismotu zemeslodi.

  • Vaļņu ielā 2, Vecrīgā (1911, E. Frīzendorfs). Uzmanību saista ieejas portāls ar izteiksmīgiem skulpturāliem ciļņiem. Vara kalumā veidotie sengrieķu mitoloģijas tēli Asklēpijs (ārstniecības dievs) un moira Atropa (likteņa dieviete) simbolizē cilvēka dzīves ritējumu, veselību un darbu.

  • Smilšu ielā 2, Vecrīgā (1902, K. Pēkšēns). Ēka ir spožs Rīgas jūgendstila arhitektūras paraugs - fasādi grezno pāva atveidojums, viens no jūgendstila skaistuma un pašapziņas simboliem. Herma zem erkera tiek uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila arhitektūrā.

  • Smilšu ielā 8, Vecrīgā (1902, H. Šēls, F. Šēls). Bagātīgi ar maskām, hibrīdām būtnēm un augu elementiem rotāts nams. Abus portālus rotā jūgendstilam raksturīgs melanholiskas sievietes tēls ar aizvērtām acīm. Ieejas gaiteņa rotājumu speciālisti uzskata par jūgendstila ornamentālo formu paraugu.

  • Tērbatas ielā 15/17, centrā (1905, K. Pēkšēns). Ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā ar izteiksmīgu siluetu un dažādu būvmateriālu variējumos veidotu arhitektonisko apdari. Šūnakmens fasādes apdarei pēc pasūtītāja ieceres savākts no Staburaga atlūzām.

  • Brīvības ielā 47, centrā (1909, E. Laube). Izcils nacionālā romantisma piemineklis ar dinamisku apjomu kompozīciju, dažādos augstumos kārtotiem erkeriem, stāvām, uzsvērtām jumtu plaknēm, augstiem zelmiņiem un konusveidīgu stūra vainagojumu.

  • Elizabetes ielā 10a un 10b, centrā (1903, M. Eizenšteins). Ēkas tērptas neparasti bagātīgā un krāšņā jūgendstila ornamentu rotā. Ēkai ar numuru 10a vairākos dekora elementos iepītais lapu atsperes motīvs asociējas ar M. Eizenšteina darba vietu - viņš bija Vidzemes guberņas valdes Satiksmes ceļu nodaļas priekšnieks. Nams Elizabetes ielā 10b sevišķi izceļas ar masku, pāvu, skulpturālo galvu un ģeometrisko figūru kompozīciju fasādes vainagojumā, kā arī ar zilām keramikas plātnītēm segtajiem fasādes laukumiem augšstāvos. Krāšņi rotāta kāpņu telpa.

  • Alberta ielā 4 (1904, M. Eizenšteins). Viselegantākā un mākslinieciski oriģinālākā eklektiski dekoratīvā jūgendstila ēka. Uzmanību saista virs dzegas novietotās trīs medūzu galvas ar kliedzienā pavērtām mutēm (līdzīgs motīvs ir izmantots slavenajā Vīnes Secesijas ēkā). Fasāde ir kā nosēta ar ērgļu un lauvu figūrām, spārnotu lauvu ciļņiem. Ēkas centrā izvietotais spārnotais cilnis ar sievietes galvu simbolizē sauli un aizsardzību.

  • Strēlnieku ielā 4a, vēstniecību rajonā (1905, M. Eizenšteins). Ēka ir jūgendstila eklektiskā, pārspīlēti dekoratīvā novirziena paraugs un tuvplānā žilbina ar rotājumu pārpilnību, kurā tradicionālo vēsturisko stilu formu kārtojumu caurauž visdažādākajās kombinācijās izmantotie jūgendstila motīvi.

  • Vīlandes ielā 10, vēstniecības rajonā (1908, K. Pēkšēns). Nacionālā romantisma celtne ar asimetrisku fasādes kompozīciju, kuras apdarē izmantots dažādas krāsas un faktūras apmetums. Pievērsiet uzmanību ciļņiem ar klasiskiem sižetiem – dejojošām meitenēm ar ziedu vijām un vīnogām. Ēkas ieeja ir veidota atslēgas cauruma formā.