Latvijas jūrniecības vēsture ir interesanta un aizraujoša, turklāt tās liecinieki joprojām atrodami dabā un apskatāmi. Jau kopš 9. gadsimta Latvijas teritorijā dzīvojošās senās baltu tautas bija aktīvi kuģotāji, tirgotāji un pat jūras laupītāji – no kuršu sirotājiem pat baidījās senās vikingu tautas Skandināvijā. Bet to, ar kādiem kuģiem pa Baltijas jūru kuģoja pirms gandrīz desmit gadsimtiem, var lieliski redzēt, apmeklējot Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kur atrodas arī Vecrīgā izrakumos atrastais tā sauktais Rīgas kuģis – aptuveni 12. gadsimtā būvēts ozolkoka burinieks.
Kuģniecība Latvijas teritorijā, pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, uzplauka Hanzas savienības laikā, bet it sevišķi Kurzemes hercogistes laikā. Tad nelielā Kurzemes hercogiste kļuva par bagātu Eiropas valsti, kas veiksmīgi tirgojās, nodarbojas ar rūpniecību, uzturēja pat divas kolonijas (Tobago Latīņamerikā un Andreja fortu Gambijā). Šajā laikā Kurzemes hercogistē ar hercoga Jēkaba gādību tika uzbūvēti vairāki simti burinieku, tostarp 27 kuģus Kurzemes meistari uzbūvēja Francijai, bet sešus – Lielbritānijai! Diemžēl Kurzemes hercoga vērienīgo floti pilnībā iznīcināja Ziemeļu karš (1700–1721).
Jūrniecība Latvijā atdzima līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu 19. gadsimtā, kad viens no jaunlatviešu kustības izcilākajiem pārstāvjiem Krišjānis Valdemārs mudināja Latvijas jūras piekrastes iedzīvotājus uzsākt tāljūru burinieku būvi un dibināt jūrskolu. Viņa aicinājums atrada dzirdīgas ausis, un Latvijas kuģniecībai sākās zelta laiki. Tad tika uzbūvēti vairāk nekā 500 tālbraucēju burinieki un ierīkotas jaunas ostas - Ainažu osta, Pāvilostas osta, Rojas osta un Salacgrīvas osta.
Interesanti, ka pirmais latviešu burinieks pāri Atlantijas okeānam devās 1870. gadā, un kuģa apkalpi veidoja vietējie iedzīvotāji, kas kuģošanai nepieciešamās zināšanas bija apguvuši vien pašmācības ceļā, kuģojot gar Baltijas jūras piekrasti. 1864. gada 23. novembrī tika nodibināta Ainažu jūrskola. Par tās veiksmīgo darbību liecina fakts, ka ik gadu skolu beidza ap 30 labi izglītotu tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu, kas darbu atrada arī pasaulē lielākajās kuģu kompānijās. Tagad Ainažos atrodas Ainažu jūrskolas muzejs, kur vecās jūrskolas dārzā skatāma arī enkuru kolekcija.
Diemžēl Pirmais pasaules karš gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijas floti, līdzīgs liktenis piemeklēja arī Otrajā pasaules karā. Taču par jūrniecības zelta laikiem Latvijā joprojām saglabājušās interesantas liecības. Piemēram, bākas Baltijas jūras krastos. Pavisam Latvijā ir vairāk nekā 10 bākas. No tām noteikti jāpiemin Miķeļbāka jeb Miķeļtornis, kas ir augstākā bāka Baltijā (65 metri), un no kuras paveras aizraujoši skati, tikai tad jāmēro ir 293 pakāpieni. Savukārt pāris kilometru attālā Ovišraga bāka ir senākā funkcionējošā Latvijā – tās 38 metrus augstais masīvais tornis celts 1814. gadā. Interesanta ir Užavas bāka, kas izceļas ar to, ka pašā jūras malā atrodas augstā kāpā, kuru no ieskalošanas jūrā pasargā iespaidīgi viļņlauži. Īpaša ir Šlīteres bāka Slīteres nacionālajā parkā. Tā ir interesanta ar to, ka tā nemaz neatrodas jūras krastā, bet gan 5 kilometrus no tās – Zilo kalnu kraujas galā. Tāpēc, lai arī pašas bākas augstums ir tikai 22 metri, tās navigācijas uguns ir visaugstāk Latvijā – 98 metrus virs jūras līmeņa! Savukārt Kolkas raga bāka būvēta uz sēkļa jūrā, 6 km no krasta. Kolkas rags vienmēr bijis ļoti bīstams kuģotājiem, tāpēc pie Kolkas raga nogrimis ne viens vien kuģis, kā vraki vētrās nereti tiek izskaloti krastā. Ievērības cienīga ir Mērsraga bāka, kuras tornis reiz gatavots Francijā.
Jūrniecības vēstures seno elpu var sajust, apmeklējot mazos zvejniekciemus un ostas. 18. un 19. gadsimta zvejniekciemu apbūve vēl saglabājusies Kurzemes jūrmalā, it sevišķi Papē, kur Papes Ķoniņciema „Vītolniekos” ir brīvdabas muzeja filiāle, kas ļauj iepazīties ar kādreizējo zvejnieku dzīvi. Vērts doties uz Lībiešu krastu, kur senie lībiešu zvejniekciemi ir īsti to laiku specifiskās apbūves pieminekļi.
Ar jūrniecības vēsturi var iepazīties arī vairākos muzejos. Par Ventspils ostas vēsturi var uzzināt Ventspils muzejā, kas atrodas Ventspils pilī, vērts ieskatīties Liepājas muzejā, kas atrodas greznā namā Kūrmājas prospektā 16/18. Aizraujoša ekspozīcija ir Rojas Jūras zvejniecības muzejā, kur var iepazīties ar kuģa būves un kuģniecības attīstību Talsu novadā. Ekspozīcija par Sakas un Pāvilostas senatni un piekrastes kuģinieku dzīvi skatāma Pāvilostas novadpētniecības muzejā, Dzintara ielā 1, bet ar Vidzemes piekrastes un Salacas zvejnieku dzīvi var iepazīties Salacgrīvas muzejā.
