Jūs atrodaties šeit

Katoļu baznīcas

Katoļi veido vienu no lielākajām kristīgajām konfesijām Latvijā, un tās arhitektoniski izteiksmīgie dievnami glabā unikālas sakrālās mākslas vērtības. Romas katoļu svētvieta – Aglonas bazilika ik gadu 15. augustā Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos pulcina simtiem tūkstošu svētceļnieku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Pēc vācu kanoniķa un hronista Brēmenes Ādama liecībām, mēģinājumi ieviest kristietību Baltijā sākās jau 11. gadsimtā, kad 1070. gadā Kurzemē, Latvijas rietumdaļā, pēc Dānijas karaļa pamudinājuma tika uzcelta pirmā koka baznīca. Ar jēdzienu "kristietība" šajā laikposmā jāsaprot katoļticība. Līdz Latvijas teritorijas austrumiem pirmie kristīgo vēsti atnesa krievu pareizticīgie misionāri no Polockas. Livonijas teritorijā 13.-15. gadsimtā izveidojās Rīgas virsbīskapija, kurai bija pakārtotas 40 draudzes. Pašlaik Latvijā ir 247 katoļu draudzes – lielajās pilsētās tās ir skaitliski kuplas, mazajos ciematos – nelielas, taču ar ne mazāk stipru reliģisko pārliecību.

Katoliskā Latgale

Latgale ir Latvijas katolicisma citadele – tur koncentrējies visvairāk draudžu un dievnamu, Latvijas austrumu pusē atrodas arī Aglonas bazilika. Uz to Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā plūst svētceļnieku straumes no visas Austrumeiropas. 1993. gadā Aglonas svētvietu apmeklēja un svētīja Romas pāvests Jānis Pāvils II.

Viens no raksturīgākajiem Latgales simboliem ir krucifiksi, kas izvietoti zem klajas debess gan ciemos, gan pie viensētām, gan vienkārši laukmalā. Katru pavasari pie izrotātiem krucifiksiem pulcējas ticīgie, lai nodotos maija dziedājumiem jeb savdabīgai tautas liturģijai.

Latgale ir pārsteigumu pilna arī tiem, kuri nolēmuši apmeklēt skaistākās baznīcas. To ir tik daudz, un tās ir tik krāšņas un sirsnīgas! Sākot ar mazītiņām koka ēkām līdz lielām, lepnām, balti krāsotām divu torņu katedrālēm.

Spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs ir Krāslavas Romas katoļu baznīca. 18. gadsimta 50. gados pēc itāliešu arhitekta A. Paroko projekta tika sākta mūra katoļu baznīcas celtniecība ar domu, ka ēka kļūs par Inflantijas bīskapa rezidenci.

Tās pamatlicēji bija grāfi Plāteri. Baznīcu rotā 13 altāri. Altāra freskas „Svētais Ludviks dodas krusta karā” autors ir itāļu mākslinieks Filipo Kastaldi. Vēlāk centrālo altāri papildināja ar tāda paša nosaukuma poļu mākslinieka J.Mateiko altārgleznu. 1775.gadā zem baznīcas izveidoja grāfu Plāteru dzimtas kapenes. Baznīcā glabājas Svētā Donāta relikvijas, ko ar pāvesta Pija VI atļauju 1775.gadā atveda no Romas katakombām. 1790.gadā iedibināja arī Svētā Donāta svētkus, kurus svin pirmajā svētdienā pēc Sv. Pētera dienas. No 1757. - 1844.gadam pie baznīcas darbojās Garīgais Seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā.

2003. gadā, restaurējot dievnama altārgleznu „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”, kuru gleznojis poļu mākslinieks J. Mateiko 1884. gadā, zem tās tika atrasta unikāla freska ar tādu pašu nosaukumu. Fresku gleznojis itālietis Filipo Kastaldi. Tagad Krāslavas baznīcas galveno altāri rotā abi mākslas darbi.

Arī Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca Zilupes novadā tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām sakrālajām celtnēm ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Tā celta ar grāfa J. Borha atbalstu 18. gadsimta 60. gados poļu baroka stilā un sākotnēji iecerēta kā dominikāņu klostera baznīca. Līdz mūsdienām Pasienes baznīca ir maz pārveidota un lepojas ar krāšņu rokoko stila interjeru. Pasienes baznīcā katru gadu notiek sakrālās mūzikas festivāls un poļu dienas.

Daugavpils Sv. Pētera Romas katoļu baznīca, kas celta 19. gadsimta vidū, arhitektoniski līdzinās Sv. Pētera bazilikai Vatikānā.

Valsts arhitektūras piemineklis ir arī baroka stilā celtā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca Dagdā. Laikos, kad Latgale bija Polijas Inflantijas daļa, Dagdā dzīvojuši bagātie un ietekmīgie muižnieki Hilzeni, ar kuru atbalstu 18. gadsimta 40. gados uzcelta šī krāšņā baznīca.

Koka dievnami

Neaizmirstamu iespaidu rada 17. gadsimta beigās celtā miniatūrā Indricas Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, kas atrodas tālu no lielajiem ceļiem pirmatnīgi skaistā vietā pie Indricas upes ietekas Daugavā (apmēram 20 km uz austrumiem no Krāslavas).

Slaidu lapegļu ieskauta, tā ir viena no vecākajām Latgales koka baznīcām. Par grāfu Plāteru naudu Indricas baznīcu cēluši vietējie amatnieki, un tās plānojumā skaidri nolasāma vēlme sekot klasiskajiem monumentālās arhitektūras paraugiem.

Centrālā altāra kokgriezumus darinājuši Stelmužes jeb Subates koktēlnieku skolas meistari autodidakti. Neatkārtojamu savdabību viņu veikumam piešķir neviltotā naivisma klātbūtne barokālo formu un motīvu atdarinājumos. Ar baznīcas kokgriezumiem krasi kontrastē glezna "Sv. Marija Magdalēna" (18. gs. trešais ceturksnis) labā sānu altāra augšdaļā. Īsts rokoko profesionālās glezniecības meistardarbs!

Ievērību pelnījusi arī Bērzgales katoļu baznīca (18. gs. vidus), kas atrodas netālu no Aglonas un ir Latgalei tipiska neliela barokāla koka baznīciņa ar diviem torņiem. Interjera iekārta saglabājusies no 18. gadsimta.

Sv. Jēkaba katedrāle Rīgā

Arhitektoniski spilgtākā katoļu baznīca Rīgā ir Sv. Jēkaba katoļu katedrāle, kas atrodas līdzās Latvijas Republikas Saeimas ēkai. Sv. Jēkaba baznīca sākta būvēt 13. gadsimta sākumā agrīnās gotikas formās. Šai samērā nelielajai baznīcai ir izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par citiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Tagad Sv. Jēkaba baznīca ir Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle.

+

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca

Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca atrodas pilsētas centrā, skvērā aiz Kultūras nama. Baznīca celta no 1997. - 2003....
+

Dukstigala Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Tagadējā koka baznīca pakalnā uzcelta 1947. g., bet mūsdienās atjaunota. Ikdienā apskatāma no ārpuses.
Brodaižas katoļu baznīca
+

Brodaižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca

Brodaižu pirmā katoļu koka kapela bija viena no divpadsmit kapelām, ko 17. gs. beigās uzbūvēja Pasienes dominikāņi. Tā pastāvēja no 1698...
Eversmuižas katoļu baznīca
+

Eversmuižas Sv. Andreja katoļu baznīca

Pašreizējo baznīcu uzcēla 1776. gadā viens no Eversmuižas poļu izcelsmes muižnieku dzimtas- Nikolajs Karnickis par saviem līdzekļiem, tā...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
02.10.2014