Pēc vācu kanoniķa un hronista Brēmenes Ādama liecībām, mēģinājumi ieviest kristietību Baltijā aizsākās jau 11. gadsimtā, kad 1070. gadā Kurzemē pēc Dānijas karaļa pamudinājuma tika uzcelta pirmā koka baznīca. Ar jēdzienu "kristietība" šajā gadījumā jāsaprot katoļticība, lai gan pirmie kristīgo vēsti līdz tagadējās Latvijas teritorijas austrumiem atnesa krievu pareizticīgie misionāri no Polockas. Livonijas teritorijā 13.-15. gadsimtā izveidojās Rīgas virsbīskapija, kurai bija pakārtotas 40 draudzes. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 250 katoļu draudzes – lielajās pilsētās tās ir daudzskaitlīgas, mazajos ciematos – nelielas, taču tieši tur mīt ļaudis ar stiprāko ticību.
Katoliskā Latgale
Latgale ir Latvijas katolicisma citadele – tur koncentrējušies visvairāk draudžu un dievnamu, kā arī atrodas Aglonas bazilika. Uz to katru gadu 15. augustā, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā, plūst simtiem tūkstošu svētceļnieku no visas Austrumeiropas. 1993. gadā Aglonas svētvietu apmeklēja un svētīja Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Viens no raksturīgākajiem Latgales simboliem ir ārtelpas krucifiksi, kas uzstādīti gan ciematos, gan pie viensētām, gan vienkārši – laukmalā. Katru pavasari pie sapostiem un izrotātiem krucifiksiem pulcējas ticīgie, lai nodotos „maija dziedājumiem” – savdabīgai tautas liturģijai. Taču Latgale ir pārsteigumu pilna arī tiem, kuri nolēmuši apmeklēt skaistākās baznīcas. To ir tik daudz, tik krāšņas un tik sirsnīgas – no mazītiņām koka, līdz lielām, lepnām, balti krāsotām divu torņu katedrālēm.
Spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs ir Krāslavas Romas katoļu baznīca. 1755. gadā pēc itāliešu arhitekta Parako projekta tika sākta mūra katoļu baznīcas celtniecība; ēka bija iecerēta kā Inflantijas bīskapa rezidence, taču Latgali pievienoja Krievijai, un ieceres neīstenojās. Pamatdarbus beidza 1767. gadā. Dievnama altārglezna „Svētais Ludvigs dodas krusta karā” (1884, J. Mateiko) ir mākslas piemineklis. 2003. gadā, altārgleznu restaurējot, zem tās tika atrasta unikāla freska, kurai tieši tāds pats nosaukums „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”, kas pieder Filipo Kastaldi otai. Tagad Krāslavas baznīcas galvenajā altārī ir divas gleznas – J. Mateiko darbs ir izvietots altāra labajā sānu malā, bet fresku var apskatīt tās vēsturiskajā vietā altāra centrā.
Arī Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca (Zilupes novadā) tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām baznīcām ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Tā celta ar grāfa J. Borha atbalstu 1761. gadā poļu baroka stilā un sākotnēji iecerēta kā dominikāņu klostera baznīca. Līdz mūsdienām tā maz pārveidota un lepojas ar krāšņo rokoko stila interjeru. Pasienes baznīcā katru gadu notiek sakrālās mūzikas festivāls un poļu dienas.
Savukārt 1848.-1849. gadā būvētā Daugavpils Sv. Pētera Romas katoļu baznīca arhitektoniski līdzinās Sv. Pētera bazilikai Vatikānā. Bet Bērzgales katoļu baznīca (1750-1751), kas atrodas pavisam netālu no Aglonas, ir Latgalei tipiska neliela barokāla koka baznīciņa ar diviem torņiem. Interjera iekārta saglabājusies no 18. gadsimta. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir baroka stilā celtā Sv. Trīsvienības katoļu baznīca Dagdā. Laikos, kad Latgali sauca par poļu Inflantiju, Dagdā dzīvojuši visbagātākie un ietekmīgākie Latgales magnāti Hilzeni, ar kuru atbalstu 1742. gadā uzcelta šī krāšņā baznīca.
Koka dievnams
Neaizmirstamus iespaidus sagādā miniatūrā, 17. gadsimta beigās būvētā Indricas Jāņa Kristītāja katoļu baznīca, ka atrodas tālu no lielajiem ceļiem, pirmatnēji skaistā vietā pie Indricas upes ietekas Daugavā (apmēram 20 km uz austrumiem no Krāslavas).
Slaidu lapegļu ieskauta, slejas viena no vecākajām Latgales koka baznīcām – miniatūra un pievilcīga. Par grāfu Plāteru naudu Indricas baznīcu cēluši vietējie amatnieki, tās plānojumā skaidri nolasāma cēlāju vēlme turēties pie klasiskajiem monumentālās arhitektūras paraugiem. Centrālā altāra kokgriezumus darinājuši t.s. Stelmužes (jeb Subates) koktēlnieku skolas meistari - autodidakti. Neatkārtojamu savdabību viņu veikumam piešķir neviltotā naivisma klātbūtne barokālo formu un motīvu atdarinājumos. Ar baznīcas kokgriezumiem krasi kontrastē glezna "Sv. Marija Magdelēna" (18. gs. trešais ceturksnis) labā sānu altāra augšdaļā. Tā ir īstens rokoko profesionālās glezniecības meistardarbs.
Sv. Jēkaba katedrāle Rīgā
Spilgtākā katoļu baznīca Rīgā ir Sv. Jēkaba katoļu katedrāle, kas atrodas līdzās Latvijas Republikas Saeimas ēkai. Sv. Jēkaba baznīca 1225. gadā sākta būvēt agrās gotikas formās, šai samērā nelielajai baznīcai ir izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Tagad Sv. Jēkaba baznīca ir Romas katoļu Baznīcas arhibīskapa katedrāle.
