A+
Beta

Kuldīga

Kuldīga ir Rietumlatvijas novada Kurzemes pērle. Tikai šai mazpilsētai raksturīgā arhitektūra, Ventas upe ar Eiropā platāko ūdenskritumu un senais ķieģeļu tilts pār to rada īpašu gaisotni. Kuldīga par EDEN jeb Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi tika atzīta 2007. gadā.

Kuldīga ir sena un arhitektoniski unikāla pilsēta. Par tās aizgādni tiek uzskatīta Svētā Katrīna, un kāda pilsētas baznīca nosaukta Sv. Katrīnas vārdā. Baznīcas pamati ielikti jau tālajā 1252. gadā, taču vēlāk dievnams pārbūvēts un papildināts ar barokāliem altāra kokgriezumiem. Šajā baznīcā savulaik kristīts viens no veiksmīgākajiem Kurzemes hercogistes valdītājiem - hercogs Jēkabs. Šajā pašā baznīcā viņš salaulājies ar Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti.

Pilsētas rātsnams tapis 17. gadsimtā. Vieta, kur izsenis pulcējušies Kuldīgas iedzīvotāji, bijis pilsētas laukums. Šī tradīcija joprojām ir saglabājusies – arī tagad pilsētas pulss vislabāk jūtams galvenajā laukumā, kur rīko svētkus un notiek daiļamatu meistaru darbu izstādes un citi pasākumi. Kuldīgā apskatāma arī senākā koka ēka Kurzemē - tā būvēta 1670. gadā un atrodas netālu no pilsētas laukuma.

Kuldīgas vecpilsētā cieši gar namu sienām tek Alekšupīte, kuras ūdenskritums ir 4,5 metrus augsts un tiek uzskatīts par augstāko Kurzemē. 17. gadsimtā tas darbināja pirmo Kurzemes papīrfabriku. Kuldīgā ik gadu notiek neparastas skriešanas sacensības, kuru laikā dalībnieki distanci veic tieši pa Alekšupīti.

Vecpilsēta celta kā Kuldīgas pils priekšpilsēta un ir vienīgais šāda veida ansamblis, kas Baltijas valstīs saglabājies kopš 17.–18. gadsimta.

Kuldīgas lepnums ir 240 metru garā Ventas rumba - Eiropā platākais ūdenskritums. Pavasaros pie Ventas rumbas iespējams vērot zivju „lidošanas paraugdemonstrējumus” – zivju mēģinājumus nārsta laikā pārlēkt pāri ūdenskritumam, tāpēc Kuldīga savulaik bijusi izslavēta kā vieta, kur „lašus ķer gaisā”.

Netālu no Ventas rumbas atrodas slavenais, 1874. gadā būvētais Kuldīgas ķieģeļu tilts - viena no garākajām šāda veida konstrukcijām Eiropā. Tilts būvēts atbilstoši tā laika standartam - lai pa tiltu tiktu garām divas pretimbraucošas karietes. Par gadskārtēju tradīciju Jāņu naktī kļuvis kailo skrējiens pāri tiltam.