Kuldīga ir sena un arhitektoniski unikāla pilsēta. Par pilsētas aizgādni tiek uzskatīta Svētā Katrīna, tāpēc pilsētas baznīca nosaukta Sv. Katrīnas vārdā. Baznīcas pamati ielikti jau tālajā 1252. gadā, taču vēlāk tā pārbūvēta ar barokāliem koka altārgriezumiem. Šajā baznīcā savulaik ir kristīts Kurzemes hercogistes viens no veiksmīgākajiem valdītājiem - hercogs Jēkabs. Šajā pašā baznīcā viņš vēlāk arī laulājies ar Brandenburgas princesi Luīzu Šarloti.
Pilsētas rātsnams ir būvēts 17. gadsimtā. Savukārt pilsētas laukums jau no pašiem sākumiem bijusi vieta, kur Kuldīgas iedzīvotāji pulcējušies. Tradīcijas ir saglabājušās – arī tagad pilsētas pulss vislabāk jūtams pilsētas laukumā, kur notiek daiļamatu meistaru darbu izstādes, tradicionālo tautas svētku svinēšana un citi pasākumi. Kuldīgā arī apskatāma senākā koka ēka Kurzemē - tā būvēta 1670. gadā un atrodas netālu no pilsētas laukuma.
Pašā Kuldīgas vecpilsētas centrā tek Alekšupīte. Tās ūdenskritums ir 4,5 metrus augsts, un tas ir augstākais ūdenskritums Latvijā. 17. gadsimtā tas darbināja pirmo Kurzemes papīrfabriku. Alekšupītē ik gadus notiek skriešanas sacensības, kad dalībnieki distanci veic tieši pa upi.
Alekšupītes tecējums ir ļoti savdabīgs,radot iespaidu,ka tā it kā tek caur Kuldīgas vecpilsētas namu sienām. Vecpilsēta ir unikāla - tā savulaik celta kā Kuldīgas pils priekšpilsēta un ir vienīgais šāda veida ansamblis, kas Baltijas valstīs saglabājies kopš 17.–18. gadsimta.
Kuldīgas lepnums ir Ventas rumba - Eiropā platākais ūdenskritums - 240 metrus plats. Pavasaros tajā iespējams vērot zivju lidošanas paraugdemonstrējumus, tāpēc Kuldīga savulaik bija izslavēta kā vieta, kur lašus ķer gaisā.
Turpat netālu no Ventas rumbas atrodas slavenais, 1874.gadā uzbūvētais Kuldīgas ķieģeļu tilts - viens no garākajiem šāda veida tiltiem Eiropā. Tilts būvēts atbilstoši tā laika ceļu būves standartam - lai pa to līdzās garām varētu pabraukt divas karietes. Par tradīciju kļuvis kailo skrējiens pāri tiltam, kas ik gadus notiek Jāņu naktī.
