Jūs atrodaties šeit

Latviešu pirts kultūra

Latviešiem izsenis pirts bijusi vieta, kur balta mazgājas ne vien miesa, bet arī dvēsele. Ne velti Latvijā ir iespējams izbaudīt neaizmirstamus pirts rituālus vai ikvienā viesu mājā.

Jau 19. gadsimta vidū pirts bija katrā lauku sētā, pareizāk, katras lauku sētas nomaļākajā vietā, jo šo nelielo ēku saime izmantoja ne tikai, lai pērtos (proti, mazgātos), bet arī lai mierā un klusumā sievietes laistu pasaulē bērnus. Kad progress latviešu mājā ieviesa silto ūdeni un vannu, šķita, ka pirts vairs nav vajadzīga, tomēr ātri vien kļuva skaidrs, ka tikai ar sūkli un ziepēm ir par maz, lai justos tīrs. Nepieciešami arī īpašie pirts rituāli, kas attīra gan ādu, gan garu.

Pirtis ir dažādas – klasiskas, kur krāsni kurina ar malku un karstumu uztur akmeņi, ar elektrību sakarsētas pirtis vai saunas. Laukos reizēm sastopama arī senā melnā pirts, kur akmeņu krāvums atrodas telpas vidū un no uguns kurināšanas zem tā pirts ir nokvēpusi gluži melna.

Latviešiem, tāpat kā krieviem, parasti labāk patīk tā sauktās slapjās pirtis, kur ar kausiņu karstajiem akmeņiem uzmet garu (akmeņus apšļāc ar karstu ūdeni, lai rastos garaiņi un gaiss kļūtu mitrs) un peras ar pirts slotu (sakarsušo, sasvīdušo ķermeni ritmiski iepliķē ar dažādu lapu koku slotām). Par ideālo temperatūru tiek uzlūkoti 86 grādi pēc Celsija, taču pie tādas temperatūras ķermenim ir jāpierod, tāpēc iesācēji un vecāki cilvēki pirts priekus var baudīt arī krietni vēsākā temperatūrā. Ir vīri, kuri uzskata, ka pirtī bez 100 grādu svelmes nav nekāda pēršanās. Ja ir rūdījums, galvā bieza pirts cepure un rokās cimdi, lai peroties nesvilst pirksti, liegt to nevar.

Ejot karsēties pirtī, ļoti svarīgi ir tas, lai būtu iespējams strauji atvēsināties - pieejams auksts dīķis, baseins vai vismaz spēcīga duša. Straujš karstā un aukstā kontrasts vingrina asinsvadus, norūda organismu un padara ādu elastīgu.

Tiesa, veselībai un labsajūtai tikpat svarīga ir kārtīga izsvīšana, atbrīvošanās no atmirušajām ādas daļiņām, slotu masāža kopā ar aromterapiju (karstajā un mitrajā gaisā slotiņas smaržo teju apdullinoši!) un skaistumkopšanas procedūras, kas piedien pirts priekiem.

Lai ietu pirtī, ir jāveic vairāki priekšdarbi. Protams, vispirms ir vajadzīga pirts – tās izbūve prasa prāvas investīcijas, jo pirts nav tikai pēršanās vieta ar lāvu un akmeņu krāvumu, tā ir arī atpūtas telpa, duša un aukstā ūdens baseins vai dīķis.

Pēršanās rituālam ir nepieciešamas slotas, ko parasti visam gadam sagatavo vasarā. Vispopulārākās ir bērza, ozola, liepas un kadiķa zaru slotas, taču īstenie pirtnieki pēršanās pušķos liek visdažādākos augus – gan veselībai, gan aromātam, gan enerģijai. Vasarā peras ar svaigām, tikko sietām, ziemā – ar kaltētām un pirms pēršanās izmērcētām slotām. Pliķēties ar slotām var pats, taču lieliski, ja tevi noper kāds labvēlīgi noskaņots pirtsbiedrs vai pat pieredzējis pirtnieks, kurš pārzina pliķēšanas, apvēdināšanas un itin pamatīgas slānīšanas noslēpumus.

Tā kā pēršanās procedūra ir visai ekstrēma, ķermeni tai ir jāsagatavo. Ieteicams vispirms pāris reižu pirtī sakarsēties, tad ļaut ķermenim atdzist, līdz esat nobrieduši „pērienam”. Kā zināt, ka var ķerties pie slotas? Saka - labs rādītājs ir sviedru lāses, kas sāk pilēt no degungala.
Kad esi vienreiz nopēries un ielēcis dīķī atvēsināties, atpūties un ķeries pie skaistumkopšanas! Noberzē ķermeni ar veikalā iegādātu vai paša sarūpētu skrubi (Latvijā to prot pagatavot no neiedomājamiem produktiem un to salikumiem), liec māla maskas, iepliķējies ar medu, ieziedies ar krēmiem, losjoniem, aromātiskajām eļļām.

Dari visu, kas liek tev justies tīram un maigam kā tikko dzimušam bērnam, vai... nedari neko – tikai sēdi, dvielī ietinies, un baudi mirkli.
Jāpiebilst, ka pirtī latviešiem pieņemts iet tikai ar savējiem – ne vienmēr ar tuviniekiem, tomēr ar cilvēkiem, kuri ir tīkami un kuriem uzticas, jo kā gan citādi pliks kāpsi uz lāvas? Tāpēc, ja tevi latvietis aicina iet pirtī, zini – viņš tev uzticas. Protams, ja kautrējies, vari ņemt līdzi arī peldbikses, bet pats jutīsi, ka sintētika pie tīras miesas negrib turēties.

Pēdējo reizi atjaunināts: 
16.10.2014