Latvijas Nacionālās operas skatuve bijusi atspēriena dēlītis nu jau pasaules slavu iemantojušiem māksliniekiem - slavenajam liriskajam koloratūrsoprānam Inesei Galantei, mecosoprānam Elīnai Garančai, soprāniem Ingai Kalnai, Kristīnei Opolais, Maijai Kovaļevskai, tenoram Aleksandram Antoņenko, basam-baritonam Egilam Siliņam, baleta premjeriem Mihailam Barišņikovam, Mārim Liepam un Aleksandram Godunovam.
Vienas sezonas laikā LNO parāda gandrīz 200 izrādes, sagatavo vidēji sešus jauniestudējumus. Operas pamatrepertuārā ir vairums operas zelta klasikas, kuru iestudējumi nereti izvēršas par pārsteidzošiem un drosmīgiem ilglaicīgiem projektiem, piemēram, Riharda Vāgnera tetroloģijas iestudējumi.
Izcili mākslinieki
Kopš 1996. gada Latvijas Nacionālās operas direktors ir Andrejs Žagars; viņš arī vairāku iestudējumu režisors. Andreja Žagara nopelns ir arī tas, ka LNO iestudējumos piedalās izcili mūslaiku mākslinieki no pasaules slavenākajām skatuvēm, piemēram, diriģenti Mariss Jansons, Mstislavs Rostropovičs, Tadeušs Voicehovskis, Džulians Reinoldss, Modests Pitrens.
LNO operas un baleta ansambļiem ir aktīvs viesizrāžu grafiks – tie uzstājušies daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā arī Honkongā, Taivānā, Itālijā, Izraēlā, Krievijā. LNO operas trupa piedalījusies vairākos Eiropas festivālos - jau vairākkārt operas festivālā Dalhallā (Zviedrija), Savonlinnā (Somija) un Vīsbādenē (Vācija).
Operas pirmsākumi
Latvijā operas pirmsākumi datējami ar 18. gadsimtu, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas. 1782. gadā atklāj Pilsētas vācu teātra ēku (tagadējo LNO), un tur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.
Latviešu opera dzimusi 1912. gadā, kad komponista Pāvula Jurjāna vadībā tiek dibināta Latviešu opera un 1919. gada 23. janvārī atklāj ar Riharda Vāgnera "Klīstošo holandieti".
Savukārt Latvijas Nacionālās operas baleta trupas vēsture saistīta ar labākajām krievu klasiskā baleta tradīcijām. 19. gadsimta sākumā rīdziniekus ar baleta mākslu apbūra sava laika izcilākie Eiropas dejotāji – Pēterburgas Ķeizariskā galma teātra pirmais dejotājs un baletmeistars, pirms tam Parīzes Operas pirmais dejotājs Luijs Dipons, Vīnes teātra primabalerīna Katarina Lannere, baletdejotājs un baletmeistars Mariuss Petipā.
Divdesmitajos gados Rīga baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, leģendārās Fokinu ģimenes locekle, kas aktīvi sadarbojās ar savu dēlu – Ļevu Fokinu, trīsdesmito gadu sakumā viņas stafeti pārņēma slavenās Djagiļeva trupas dejotājs Anatols Vilzaks.
Kopš 1993. gada Latvijas Nacionālās operas baleta trupu vada Aivars Leimanis. Šobrīd LNO trupas repertuāra pamatu veido klasiskā baleta pērles – "Žizele", "Gulbju ezers", "Riekstkodis", "Dons Kihots", kā arī t.s. modernā baleta izcilākie paraugi "Romeo un Džuljeta", "Kopēlija", "Bahčisarajas strūklaka", "Gaišais strauts" un Borisa Eifmana izsmalcinātais "Anna Kareņina".
Arhitektūras piemineklis
LNO ēka ir arhitektūras piemineklis: celta pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L. Bonšteta projekta (1860-1863) jau kā teātris - tā bija sava laika pirmā brīvstāvošā sabiedriskā ēka ar četrām ārējām fasādēm.
Tās eksterjers ieturēts klasicisma stilā, greznajā interjerā parādās dažādu stilu iezīmes, gan renesanses, gan baroka, gan klasicisma, gan ampīra. Viena no mākslinieciski pilnvērtīgākām telpām ir skatītāju zāle - paredzēta 1240 sēdvietām un 150 stāvvietām
Ekskursiju pieteikšanās pa tālruni +371 67073820 vai e-pastu education@opera.lv.
