A+
Beta

Latvijas Nacionālā opera

Izcilas operas un baleta izrādes – Latvijas Nacionālā opera (LNO) tādas piedāvā nebeidzamā virknē. Elegantā operas ēka ar krāšņajiem apstādījumiem, ko tautā mīļi dēvē par Balto namu, atrodas pašā Rīgas centrā, Aspazijas bulvārī, līdzās gleznainajam pilsētas kanālam. Šajā namā jau vairāk nekā 90 gadu saimnieko Nacionālās operas mākslinieki, no kuriem liela daļa par starptautiski atzītiem meistariem izauguši tieši uz Rīgas skatuves.

  • Latvijas Nacionālās operas ēka
  • Foto: Vita Balckare
  • Parks pie operas
  • Operas lielā zāle
  • Rīgas pilsētas kanāls pie operas

Latvijas Nacionālās operas skatuve savulaik bijusi atspēriena dēlītis tādām baleta zvaigznēm kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs. Mūsdienās neviens ievērojamākais operas un baleta teātris pasaulē nav iedomājams bez Latvijas mākslinieku piedalīšanās - liriskā koloratūrsoprāna Ineses Galantes, mecosoprāna Elīnas Garančas, bez brīnišķās balss īpašnieces Ingas Kalnas, Kristīnes Opolais, Maijas Kovaļevskas, Marinas Rebekas, tenora Aleksandra Antoņenko, basa baritona Egila Siliņa un vēl vairākiem citiem vokālās mākslas meistariem. Ne tik sen regulāri pie LNO diriģenta pults stājās viens no pašlaik vispieprasītākajiem diriģentiem pasaulē Andris Nelsons.

Vienas sezonas laikā LNO sagatavo vidēji piecus jauniestudējumus un parāda gandrīz 200 izrādes. Operas repertuārā liela vieta atvēlēta zelta klasikai, kuras iestudējumi nereti izvēršas par drosmīgiem ilglaicīgiem projektiem, piemēram, Riharda Vāgnera tetraloģijas „Nībelunga gredzens” iestudējumi.

Izcili mākslinieki

Kopš 1996. gada Latvijas Nacionālās operas direktors ir Andrejs Žagars, kas aktīvi strādā arī kā iestudējumu režisors. Andrejs Žagars lielu uzmanību veltī tam, lai operas izrādēs un koncertos Rīgā piedalītos arī mākslinieki no citām pasaules slavenajām skatuvēm, piemēram, diriģenti Mariss Jansons, Tadeušs Voicehovskis, Džulians Reinoldss, Modests Pitrens.

LNO operas un baleta ansambļiem ir piesātināts viesizrāžu grafiks – mākslinieki uzstājušies ne tikai daudzās Eiropas Savienības valstīs, bet arī Honkongā, Taivānā, Izraēlā, Krievijā u. c. LNO operas trupa piedalījusies vairākos Eiropas festivālos - Dalhallā (Zviedrija), Savonlinnā (Somija) un Vīsbādenē (Vācija).

Operas pirmsākumi

Latvijā operas pirmsākumi datējami ar 18. gadsimtu, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas. 1782. gadā atklāj Pilsētas vācu teātra ēku (tagadējo LNO), un tur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.

Latviešu opera dzimusi 1912. gadā, kad komponista Pāvula Jurjāna vadībā tiek dibināta Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera. 1919. gadā Pilsētas vācu teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. Šā gada 21. janvārī Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".

Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922. gada 1.decembris, kad notika pirmā pilnmetrāžas izrāde – pēc Mariusa Petipā 1885. gadā Pēterpilī iestudētās izrādes parauga veidotais P.L.Herteļa balets „Veltīgā uzmanība”. Tomēr baleta trupas izveide sākās jau desmit gadus iepriekš, un tā ir cieši saistīta ar krievu klasiskā baleta tradīcijām. Divdesmitā gadsimta 20. gados Rīgas baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, dejas pasaulē leģendārās Fokinu ģimenes locekle, sadarbojoties ar savu dēlu Ļevu Fokinu. 30. gadu sākumā par trupas vadītāju kļuva Anatols Vilzaks, kas bija dejojis slavenajā Sergeja Djagiļeva trupā.

Šobrīd LNO baleta trupas repertuāru veido pirmām kārtām klasiskā baleta pērles „Žizele”, „Gulbju ezers”, „Riekstkodis”, „Dons Kihots”, „Korsārs”, „Apburtā princese” , kā arī skatītāju iemīļotās mūsdienu horeogrāfu klasiskās dejas izrādes „Kopēlija”, „Bahčisarajas strūklaka”, „Gaišais strauts” u. c. Ne mazāk spilgti LNO baleta mākslinieki sevi apliecina arī mūsdienu baleta valodā veidotajos iestudējumos, piemēram, leģendārā horeogrāfa Borisa Eifmana sarežģītajā un izsmalcinātajā baletā „Anna Kareņina” un argentīnieša Maurisio Vainrota „Tango plus/Ceļojumi”.

Repertuārā sastopamas arī mūsdienu latviešu komponistu radītas baleta izrādes – gan oriģinālbaleti (Jura Karlsona „Sidraba šķidrauts” un Artura Maskata „Bīstamie sakari”), gan dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši skaņdarbi, kas nav tīši iecerēti baleta skatuvei (piemēram, Pētera Vaska „Klavieru kvartets”/balets „Skaidri neredzams, Artura Maskata „Tango” u.c.). Kopš 1993. gada Latvijas Nacionālās operas baleta trupu vada Aivars Leimanis.

Arhitektūras piemineklis

LNO ēka ir arhitektūras piemineklis: celta pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L. Bonšteta konkursā uzvarējušā projekta (1860-1863). 1882.gadā ugunsgrēkā izdeg liela daļa teātra ēkas. Rekonstrukcijas projektu izstrādā Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.

Ēkas eksterjers ieturēts klasicisma stilā, bet greznajā interjerā parādās dažādu stilu iezīmes - renesanse, baroks, klasicisms un ampīrs. Viena no krāšņākajām telpām ir skatītāju zāle, kas paredzēta 1240 sēdvietām un 150 stāvvietām.

Mūsdienās (1990 -1995) operas ēka piedzīvojusi rūpīgu restaurāciju. 2001. gadā tika pabeigts arī mūsdienīgs piebūvju komplekss ar Jauno zāli, kur ir 300 skatītāju vietas.

Par ekskursijām, lai iepazītos ar operas ēku un aizkulisēm, var uzzināt, zvanot pa tālruni +371 6707377 vai e-pastu info@opera.lv.

 
56.949795, 24.114431
Informācija mainīta: 21.02.2014