A+
Beta

Līvu krasts

Baltijas jūras piekrastē visklusākās pludmales, unikālas dabas un kultūras bagātības, gadsimtiem senus lībiešu zvejniekciemus var atrast Līvu krastā jeb "Līvōd rānda" - apmēram 50 kilometru garā joslā pie Irbes jūras šauruma Ziemeļkurzemē.

  • Līvu krasts
  • Foto: Dundagas TIC arhīvs

Līvi ir viena no Baltijas jūras somugru tautām, kas senatnē apdzīvoja plašu Latvijas teritoriju, bet tagad palikuši vien 12 ciemi – Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils.  Līvu krasts 1991. gadā ieguva aizsargājamas kultūrvēsturiskas teritorijas statusu, lai saglabātu kādreizējo līvu kultūrvidi un zvejniekciemus, kā arī neskarto dabu – smilšainās pludmales un priežu silus. Bet pati līvu jeb lībiešu kultūra jo sevišķi krāšņi uzplaukst augusta pirmajā nedēļas nogalē, kad šīs mazās tautas pārstāvji no malu malām pulcējas uz Līvu svētkiem Mazirbē.

Slēgta vieta padomju laikā

Līvu krasts ilgus gadus bija apmeklēšanai slēgta zona divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, padomju laikā šī bija plašās PSRS rietumu robeža un tāpēc iebraukšana nepiederošām personām nebija atļauta. Otrkārt, līvu zemē plešas Slīteres dabas rezervāts.

Tagad rezervāts pārtapis par nacionālo parku, kur ir ne tikai stingri aizsargātas dabas liegumu un ainavu aizsardzības teritorijas, bet arī ceļotājiem paredzētas dabas takas, velomaršruti, skatu tornis un dažnedažādi apskates cienīgi objekti. Piemēram, Slīteres bāka, Slīteres Zilo kalnu krauja, Mazirbes laivu kapsēta, Līvu tautas nams Mazirbē, Kolkas rags, Irbenes radiolokators – ir vietas, kuras vērts redzēt. Savukārt lauku mājā "Ūši" netālu no Kolkas raga saimniece Dženeta Marinska ceļotāju grupām piedāvā pašiem izvārīt tradicionālo līvu bukstiņbiezputru un uzcept kurzemnieku sklandraušus.

Ar īpašu auru ir apveltīti senie zvejniekciemi Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags un Vaide, kur joprojām redzama vecā apbūve un vēl aizvien var izbaudīt līvu kultūru un tradīcijas. Unikālā vide saglabājusies daļēji arī tāpēc, ka, padomju laikā baidoties no cilvēku vēlmes ar laivām bēgt pāri jūrai prom no Padomju Savienības, tika ierobežota piekrastes zvejniecība. Nevajadzīgās laivas nokļuva laivu kapsētā pie Mazirbes, kur tās apskatāmas joprojām, radot mazliet spokainu sajūtu – seni, mežā ieauguši vraki...

Miķeļtornī apskatāma Miķeļbāka, kuras augstums ir 62 metri. Tā būvēta 1884. gadā un ir augstākā bāka Baltijā. Tajā pēc 277 pakāpieniem jeb 56 metru augstumā izbūvēts speciāls skatu laukums.

Neskarta daba

Līvu krasts slēpj sevī arī unikālas dabas vērtības. Tie ir gan sugu ziņā bagātie dabiskie platlapju meži Baltijas ledus ezera senkrastā, gan kilometriem garās kāpu grēdas jeb kangari ar šaurām, pārpurvotām ieplakām jeb vigiem. Tā ir lielā putnu migrācijas vieta Kolkasragā, Slīteres nacionālais parks, Dižkalnu un Raķupes dabas liegums, kā arī citas aizsargājamās dabas teritorijas, kuras ik gadu pievilina 50 tūkstošus interesentu.

Līvu krastā sastopamas nekur citur Latvijā neatrodamas 29 augu un 222 sēņu sugas, bet mežos joprojām mīt Latvijas lielākā vabole - lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber) un Eiropā izzūdoša putnu suga - mednis (Tetrao urogallus).

Īpašu uzmanību pelna vieta, kur kopā saplūst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi, veidojot ekspresīvus virpuļus, - Kolkas rags, kas ir Eiropas mēroga tūrisma galamērķis.

Pēdējos gados līvu krastu īpaši iecienījuši arī aktīvās atpūtas cienītāji - sērfotāji, kaitotāji, velotūristi un nūjotāji. Līvu zemē, kā jau pie jūras, gandrīz vienmēr pūš vējš.

Lielākais radioteleskops Ziemeļeiropā

Apceļojot līvu krastu, vērts iegriezties Irbenē un apskatīt Ziemeļeiropā lielāko radioteleskopu. Padomju laikā tas tika izmantots militārajai izlūkošanai, tagad Irbenē izveidots radioastronomijas centrs.

Ekskursantiem ir arī iespējams uzkāpt šajā 32 metrus augstajā tornī, kas paceļas pāri priežu galotnēm. Tomēr ekskursiju nepieciešams iepriekš saskaņot, zvanot pa tālruni 63682541. Irbenes radiolokācijas stacijā var iegūt arī sīkāku informāciju par Līvu krastu.