Līvi ir viena no Baltijas jūras somugru tautām, kas agrāk apdzīvoja plašu Latvijas teritoriju, bet tagad palikuši vien 12 ciemi – Ovīši, Lūžņa, Miķeļtornis, Lielirbe, Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags, Vaide, Kolka un Melnsils. Līvu krasts 1991. gadā ieguva aizsargājamo kultūrvēsturiskas teritorijas statusu, lai saglabātu seno lībiešu kultūrvidi un zvejniekciemus, kā arī neskarto dabu – smilšainās pludmales, priežu silus ... Bet pati lībiešu kultūra jo sevišķi krāšņi atdzīvojas augusta pirmajā nedēļas nogalē, kad šis mazās tautas pārstāvji no visas Latvijas un pasaules pulcējas Līvu svētkos Mazirbē.
Slēgta vieta padomju laikā
Līvu krasts ilgus gadus bija aizliegtā zona divu iemeslu dēļ – padomju laikā te bija plašās PSRS rietumu robeža un nepiederošām personām iebraukšana nebija atļauta, kā arī te pletās Slīteres dabas rezervāts. Tagad rezervāts pārtapis par Nacionālo parku, kurā starp zonām ar stingru statusu ir izveidotas interesantas dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, ir dažnedažādi apskates vērti objekti. Piemēram, Slīteres bāka, Slīteres Zilo kalnu krauja, Mazirbes laivu kapsēta, Līvu tautas nams Mazirbē, Kolkas rags, Irbenes radiolokators – vietas, kuras vērts redzēt. Savukārt lauku mājā "Ūši" netālu no Kolkas raga saimniece Dženeta Marinska ceļotāju grupām piedāvā pašiem sagatavot tradicionālos lībiešu ēdienus – bukstiņbiezputru un sklandraušus.
Īpašu auru apveltīti ir Sīkrags, Mazirbe, Košrags, Pitrags, Saunags un Vaide - senie zvejniekciemi, kur ciemu struktūra tā arī nav pārveidota par mūsdienu apbūvi, kur joprojām var izbaudīt seno lībiešu kultūru un tradīcijas. Unikālā senā vide saglabājusies daļēji arī tāpēc, ka padomju laikā valdība, baidoties, ka ar zvejnieku laivām cilvēki varētu bēgt no Padomju Savienības, ierobežoja piekrastes zvejniecību. Tad vairs nevajadzīgās laivas nokļuva laivu kapsētā pie Mazirbes, kur tās apskatāmas joprojām, atstājot mazliet spocīgu sajūtu – seni, mežā ieauguši vraki... Savukārt Miķeļtornī apskatāma Miķeļbāka, kuras augstums ir 62 metri. Tā būvēta 1884. gadā un ir augstākā bāka Baltijā. Tajā pēc 277 pakāpieniem jeb 56 metru augstumā izbūvēts speciāls skatu laukums.
Neskarta daba
Līvu krasts ir arī unikāls ar savu dabu. Vairāk nekā 50 000 tūristu ik gadus piesaista "Ziemeļu lietus meži" Baltijas Ledus ezera senkrastā, skandināviskie vigu un kangaru labirinti, putnu migrācijas punkts Kolkasragā, Slīteres Nacionālais parks, Dižkalnu un Raķupes dabas liegums, kā arī citas aizsargājamās dabas teritorijas. Lībiešu krastā sastopamas unikālas, citur Latvijā neatrodamas 29 augu un 222 sēņu sugas, bet mežos joprojām mīt Latvijas lielākā vabole lielais dižkoksngrauzis (Ergates faber). Te dzīvo arī Eiropā izzūdoša putnu suga mednis (Tetrao urogallus).
Īpaši unikāls apskates objekts ir Kolkas rags - kas jau šobrīd ir Eiropas mēroga tūrisma galamērķis. Pēdējos gados līvu krastu iecienījuši arī aktīvās atpūtas cienītāji - sērfotāji, pūķotāji, velotūristi un nūjotāji. Jo Kolkas raga piekraste ievērojama ar to, ka tajā vienmēr pūtīs vējš.
Lielākais teleskops Ziemeļeiropā
Apceļojot lībiešu krastu, noteikti vērts iegriezties Irbenē un apskatīt Ziemeļeiropā lielāko radioteleskopu. Padomju laikā armija to izmantoja militārajai izlūkošanai, tagad tas pārbūvēts zinātniskiem nolūkiem – pēta Sauli, tālas zvaigznes, kosmisko starojumu. Ekskursantiem ir arī iespējams uzkāpt šajā 32 metrus augstajā tornī, kas paceļas pāri priežu galotnēm. Tomēr ekskursiju nepieciešams iepriekš saskaņot, zvanot Vitai Auziņai pa telefonu 63682541. Laikā, kad lokators darbojas, ekskursantiem tornī kāpt neļaus un būs jāizslēdz mobilie tālruņi un citas elektroniskās ierīces. Šeit apskatāma papildu informācija par Līvu krastu.
