A+
Beta

Berči laiks Liepājā

Šajā laikā visā pilnībā atklājās ķieģeļu arhitektūra, ko M.P.Berči izmantojis gan dzīvojamo māju, gan sabiedrisko un rūpniecisko ēku projektos, turklāt pierādot, ka rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu. Raksturīgākie M.P.Berči projekti ir Dzelzceļa stacijas ēka, Romas viesnīca – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs apskatāms Liepājas Muzejā.
 

Lai atzīmētu svarīgo gadskārtu, Liepājā visa gada garumā notiek dažādi pasākumi, kas saistīti ar M.P.Berči daiļrades apzināšanu. Lai atpazītu ēkas, kuras projektējis slavenais arhitekts, uz tām ir izvietotas plāksnītes ar M.P.Berči parakstu.

Maršrutā iekļautās ēkas

1. Zivju iela 3, Remedlova tirdzniecības nams (1881). Tagadējā Romas Dārza ēka veidota kā divi atsevišķi korpusi ar romantisku iekšpagalmu. Fasādes apdare ir piesātināta ar rustveida elementiem un elegantiem pilastriem otrajā stāvā starp logu ailām.

2. Kungu iela 20, Meijera dzīvojamā māja (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām. Ēka vairākkārt pārbūvēta.

3. Ed.Veidenbauma iela 10, Brauna meiteņu skola (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem. Šai ēkai izmantotas M.P.Berči iemīļotās īpaši akcentētās segmentveida loga ailu pārsedzes, un sākotnēji tai bijis dabīgā šīfera jumts.

3. Kuršu laukums 5/6, Sv.Annas baznīcas pārbūve (1871 – 1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587.gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka. 19.gs. beigās pēc M.P.Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889.gadā) un tikai pēc tam – jomu (1893.gadā).  Baznīcas ēkas pārbūves rezultātā liepājnieki lepojas ar izcilu neogotikas pieminekli un iekštelpās esošo lielāko koka altāri (1697.g.) Latvijā.  Celtne veiksmīgi iekļaujas vēsturiskajā vidē, un tas liecina par arhitekta lielisko māksliniecisko formu un proporciju izpratni.

4. Rožu iela 6, Apgabaltiesas ēka (1889 – 1891). Fasādes risinājums ir askētisks – sarkanā ķieģeļa un apmetuma apdarē. Visa ēkas projekts realizēts t.s. "impērijas stilā", kas raksturīgs Krievijas 19.gs. beigu administratīvajām ēkām.  Pusloka logu ailas rotātas ar smalku arhitektonisku dekoru. Ēkai ir paaugstināts cokols un rustveida pirmais stāvs, kas rada smagnēju iespaidu; pretstatā tam ir salīdzinoši vieglā vaiņagojošā dzega.

5. Peldu iela 15, M.P.Berči dzīvojamā ēka (1889 – 1892). Ēkas sākotnējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi. Fasādēs tika pielietoti logi ar pusloka formu un arhitektoniski dekoratīvu ailu apdari. Pēc 1913.gada pārbūves, kurai projektu izstrādājis Makss Berči (juniors), šī ēka ir ieguvusi patreizējo veidolu.

6. Peldu iela 44, Dzīvojamā māja (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams. Ēkas fasādes romantizētas ar profilēta sarkanā ķieģeļa un laukakmeņu joslām. Ēkas arhitektūra ir harmoniska, mākslinieciski izkopta. Silueta izteiksmību rada erkera augstais jumts un izslietie dūmeņi ar jumtiņiem. II Pasaules kara laikā ēka zaudējusi oriģinālo jumtu, kurš saglabājies tikai rizalīta tornītim.

7. Liepu iela 9, Bērnu slimnīca (1900). M.P.Berči rokrakstam tipiska 2 stāvu sarkanā ķieģeļa ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.

8. Hika iela 12, Barona Noldes dzīvojamā māja (1902). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi. Ēkas pirmais stāvs ir ķieģeļu, bet otrais – koka. Ēkas pamatvērtība ir bagātīgi izmantotie kokgriezumu elementi.

9. Peldu iela 59, Peldu iestāde (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā. Vienstāva fasāde risināta simetriski, ar atvērtu lodžiju un nedaudz izvirzītu centrālo rizalītu ar kolonnu portiku. Vannu mājas (Peldu iestādes) siluetu akcentē virs ieejas halles izvietotais virsgaismas kupols.

10. Kūrmājas prospekts 21, Būvuzņēmēja, M.P.Berči drauga, J.V.Rīges dzīvojamā māja (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu neiekļaujas blīvā pilsētas apbūvē. Galvenā ieeja akcentēta ar kolonnu portiku, virs kura izvietots balkons. Fasādes apdare visumā ir askētiska – sarkanajā ķieģelī ar apmetumā veidotām dekoratīvajām logu apmalēm. Vainagojošā frīzu josla papildināta ar krāšņiem mozaīkas elementiem.

11. Kūrmājas prospekts 16, Katcenelsona villa (1900 – 1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Šīs ēkas arhitektoniskais veidols stipri atšķiras no citām M.P.Berči ēkām. Tā ir būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu. Jumta segums no holandiešu glazētajiem kārniņiem. Apbūves kompleksu papildina vienotā stilā celta saimniecības ēka un mūrēts dekoratīvs žogs ar apmetuma apdari.

12. Kūrmājas prospekts 12, Dzīvojamā māja ar aptiekas telpām aptiekāram H.Grabem (1899 – 1901). Daudzfunkcionālā ēka būvēta no M.P.Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa. Ēka iekomponēta pilsētvidē, respektējot tai laikā jau izveidoto ielu tīklu – tā būvēta šaurā leņķī. Nama arhitektoniskais siluets ir izteiksmīgs un labi uztverams no dažādiem skatu leņķiem.

13. Kūrmājas prospekts 3, Navigācijas skola (1877). Agrīns M.P.Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma. Centrālo fasādi vainago tornītis, kas izmantots kā observatorija studiju procesā.

14. Graudu iela 42, Bonica konditoreja (1897). Ēka Graudu un Kr.Valdemāra ielu stūrī celta izstieptā leņķī, veidojot stūra noslēgumu. Fasādē izceļas divi ar kupoliem vaiņagoti rizalīti. Visa fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.

15. Kr.Valdemāra iela 4, Nikolaja ģimnāzija (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

16. Kr.Valdemāra iela 14, Būvuzņēmēja J.V.Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.

17. Kr.Valdemāra iela 16, Būvuzņēmēja J.V.Rīges dzīvojamā māja (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu. Ēkai ir paaugstināts cokols un bagātīgi rotāta vaiņagojošā dzega. Tās īpašā vērtība ir balkona apdarē izmantotie metāla kalumi ar mājas celtniecības gada skaitli.


Maršrutā neiekļautās ēkas

Republikas iela 14, Miertiesas ēka (1894). Viena no lakoniskākajām M.P.Berči projektētajām ēkām. Tā izceļas ar savu robusto, smagnējo, vienkāršoto fasādes apdari, bet tuvplānā to rotā izsmalcinātas detaļas.

Republikas iela 11, Dzīvojamā māja (1894)

Bāriņu iela 26, Remedlova dzīvojamā māja (1879)

Ēka ir vienstāva, ar centrālo daļu divos stāvos. Tā veidota neorenesanses formās. Ēka celta no sarkanā ķieģeļa un rotāta ar apmetumā veidotām dekoratīvajām detaļām.

Dārza iela 14/16, Pilsētas cietums (1891). Ēka veidota askētiski vienkāršās formās. To veidojot, arhitekts vadījies galvenokārt no funkcionālām prasībām, veidojot cietuma kompleksu noslēgtā kvartāla teritorijā, ar masīvu ķieģeļu mūra žogu.

Teātra iela 3, Banka (1898). Bankas ēka ir veidota simetriski, tā ir askētiski vienkārša un nedaudz smagnēja. izcelts Ieejas portāls, bet Otrā stāva logi rotāti ar smalku arhitektonisku dekoru.

Kroņu iela 4/6, "Ramsay&Co" alus darītava (1877)

Kaiju iela 31, Stinci dzimtas kapliča (1882 – 1883) Vecajos kapos

Jelgavas iela 41, Ugunsdzēsēju depo ēka (1888)

Rīgas iela 71, Dzelzceļa stacijas ēka (1871). Dzelzceļa stacijas ēka ir liela mēroga, ar trijiem rizalītiem, apmetumā veidotu fasādi, kuras centrā ir Palladio tipa logs.


Kartē  neiekļautās ēkas

Jūrmalas iela 2, Pilsētas slimnīca (1886-1900). Šī kompleksa veidošanā M.P.Berči vadījies galvenokārt no funkcionālajām prasībām, risinot slimnīcas korpusu savstarpējo izvietojumu. Ēku komplekss veidots askētiski vienkāršās formās. Arhitektonisko detaļu pielietojums izceļas ar savu ģeometrisko precizitāti un lakonismu.

Cenkones iela 18/20, Būvuzņēmēja J.V.Rīges kapliča Bārenbuša kapos (1894). Šis ir augstas kvalitātes ķieģeļu arhitektūras paraugs, kuru veidojot, arhitekts ir iespaidojies no 19.gs.beigu arhitektūras piemēriem Eiropā. Centrāli simetrisko ēku vainago kupols. Ēkas plastika panākta ar arhitektonisku elementu pielietojumu – neogotisks ieejas portāls ar brīvstāvošām kolonnām, virs ieejas novietots akmens cilnis – eņģelis – Valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Vecā Ostmala 16/18, Gāzes fabrika (1900)

Fēniksa iela 1, Mašīnbūves fabrika "Fēnikss" (1874 – 1875)

Vienstāva ēka veidota askētiskās sarkanā ķieģeļa arhitektūras formās, ar simetrisku logu ailu izkārtojumu.

Brīvības iela 73, "Becker&Co" drāšu fabrika (1883)

O.Kalpaka iela 5, Korķa – linoleja fabrika (1887, 1895). Ražošanas korpusa fasāde veidota pārsteidzoši ritmiska. Arhitektoniski vērtīgākā ražošanas kompleksa būve ir rūpnīcas administratīvais korpuss. Tas risināts divos stāvos, ar rizalītu fasādes centrā. Ēkai ir greznas divu vērtņu kokgriezuma durvis.

Sliežu iela 4, "Kieler&Co" eļļas fabrika (1880). Vairākos līmeņos veidota ēku grupa, kurā īpaši izceļas ūdenstornis kā pseido-viduslaiku objekts. Interesanta ir rūpnīcas caurlaides ēka ar trijstūra erkeri.

Maršruta shēmu skatīt šeit.

Maršrutā iekļauti tūrisma objekti

Informācija mainīta: 23.11.2012