Padomju laikā Latvija atradās stratēģiskā vietā, jo bija lielās PSRS rietumu robeža, kur tika koncentrēti lielākā daļa militāro resursu, tādēļ nav brīnums, ka ir atrodamas ziņas, ka bijušajā Latvijas PSR atradās vairāk nekā 1000 PSRS armijas karaspēka daļu, kuras bija izvietotas ap 600 objektos, tādējādi pārsniedzot 10% no LPSR teritorijas. Tādējādi turpat pusgadsimtu Latvija atradās zonā, ko nodēvēja par dzelzs priekškaru.
Robežsardzes daļas un posteņi, tankodromi, aviācijas poligoni, kara lidlauki, ieroču un munīcijas glabātavas (tostarp arī kodolraķetes), militārās izlūkošanas objekti u.c. militāras lietas g.k. koncentrējās Baltijas jūras piekrastē, kur bija izveidots īpašs pierobežas režīms. Tas nozīmē, ka vēl tikai pirms divām desmitgadēm Latvijas jūras krastā varēja uzturēties tikai gaišajā diennakts laikā un ierobežotos piekrastes posmos. Liedagā tika uzarta smalkā smilts un nakts melnumu jūras krastā izgaismoja gigantisku starmešu gaismas, kas meklēja vairāk iedomātos nekā reālos robežas pārkāpējus.
Jūras krastā redzamības robežās bija uzslieti robežsargu torņi, no kuriem militārās personas sekoja līdzi ikvienam civiliedzīvotāja spertajam solim. Daudzviet uz autoceļiem piekrastes rajonos atradās sargposteņi, kuriem cauri izkļūt varēja tikai ar speciālām terminētām caurlaidēm. No Padomju laika ir saglabājušies unikāli objekti, piemēram, Irbenes radioteleskops, kam nav analogu vairāku tūkstošu kilometru rādiusā. Diemžēl viens unikāls objekts – Skrundas radiolokators tika uzspridzināts, bet padomju zemūdenes sagrieztas...
Maršruta garums ~700 km.
Maršruts izvietots sadarbībā ar lauku tūrisma asociāciju "Lauku Ceļotājs" | www.celotajs.lv
