A+
Beta

Torņakalns un Āgenskalns

 
  1. Torņakalna dzelzceļa stacija - staciju uzcēla līdz ar Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līnijas izveidi 1868. g. Pie stacijas novietots piemiņas akmens, kas vēsta par izsūtīto Latvijas cilvēku skaitu 1941. un 1949. g. deportācijās uz Sibīriju. Blakus tam novietots vagons, kādā veda izsūtāmos.
     
  2. Arkādijas parks - pirmo dārzu šeit izveidoja 1808. gadā. Simts gadus vēlāk (1905. – 1911. g.) to paplašināja, uzcēla gājēju tiltiņus, izveidoja ūdenskritumu un izmainīja Mārupītes gultni.
     
  3. Māras dīķis - bijušā dzirnavezera krastā jau 1226. g. Rīgas bīskaps uzcēla nocietinātās Māras dzirnavas, kas, vēlākos gadsimtos pārbūvētas, pastāvēja līdz pat 1902. gadam. Dārzs un dīķa apkārtne ir iecienīta pastaigu un atpūtas vieta jau no 18. gs. beigām.
     
  4. Ojāra Vācieša memoriālais muzejs - muzejs atrodas vēsturiskā ēkā, vairāk nekā divus gadsimtus vecajā traktierī "Jeruzaleme", kur pabijušas tādas izcilas personības kā Garlībs Merķelis (1769-1850), Rihards Vāgners (1813-1883) u.c. 19. gs. pirmajā ceturksnī traktieri pārveidoja par piepilsētas atpūtas vietu – Altonas muižiņu. No 1960. g. ēkā ar ģimeni dzīvoja izcilais latviešu dzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983).
     
  5. Jāņa Akuratera muzejs - iepazīstina ar latviešu dzejnieka un rakstnieka Jāņa Akuratera (1876-1937) radošo darbību. Muzejs izveidots (1991. g.) koka ēkā, ko 1933. g. uzcēla Akuratera vecāki.
     
  6. Fabrikas "Aurora" korpusi - starp Mazo Nometņu un Cieceres ielu atrodas bijušās Zeķu fabrikas "Aurora" ēkas. Uzņēmumu dibināja 1947. g., 1960. g. tam pievienojot zeķu fabriku "Kosmoss". Savulaik šeit ražoja vairāk nekā 80 dažādus izstrādājumus. Ražotne beidza pastāvēt 2006.g.
     
  7. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - Latvijas lielākās ārstniecības iestādes celtniecība uzsākta 1910. g. Slimnīcas celtņu kompleksa arhitekts ir Reinholds Šmēlings (1840-1917)
     
  8. Meteora dārzs - tā pirmsākumi saistāmi ar 1864. g. blakus dibināto gumijas rūpnīcu, kas gumijas apavus ražoja arī padomju laikos, 1963. g. kļūdama par rūpnīcas “Sarkanais kvadrāts” filiāli Tajā pat gadā, apvienojot rūpnīcas un blakus esošos apstādījumus, uzsāka Meteora dārza izveidi. Tagad to plānots pārveidot par Kobes (pilsēta Japānā) dārzu.
     
  9. Āgenskalna tirgus - populārākais Pārdaugavas tirgus. No sarkanajiem ķieģeļiem celto tirgus paviljonu uzbūvēja 1914. gadā (arhitekts R. Šmēlings).
  10. Eduarda Smiļģa teātra muzejs - tā ekspozīcija iepazīstina ar latviešu teātra vēsturi un Dailes teātra dibinātāja, spilgtā skatuves mākslinieka un pazīstamākā latviešu režisora Eduarda Smiļģa (1886-1966) māju.
     
  11. Olgas muiža - interesanta un mūsdienās atjaunota koka ēka.
     
  12. Kalnciema kvartāls - 2001. g. Kalnciema un Melnsila ielu kvartālā pēc brāļu Mārtiņa un Kārļa Dambergu iniciatīvas un vadībā sākās 19. gs. beigās velīnā klasicisma stilā celto koka ēku (Kalnciema koka apbūve – ) atjaunošanas darbi. Atjaunotajā Kalnciema kvartālā regulāri notiek tirdziņi u.c. pasākumi, kas pulcē lielu interesentu skaitu.
     
  13. Hartmaņa muižiņas ansamblis - pašā Kalnciema ielas malā (Kalnciema ielā 28) stāv no koka 18. gs. beigās celtā un mūsdienās atjaunotā vienstāva dzīvojamā ēka (ar lielisku manteļskursteni un mansarda jumtu), kurai vēlāk piebūvēja klasicisma stilā celto un no ārpuses ar kolonnām izrotāto deju zāli. 50 m tālāk (Kalnciema iela 30) koku ieskauta stāv divstāvu dzīvojamā ēka (celta ap 1786. g.), ko atjaunoja 20. gs. 60. – 70. g. mijā. Daļēji saglabājies arī muižas parks. Šis ir viens no labāk saglabātajiem Pārdaugavas muižu kompleksiem.
     
  14. Uzvaras parks - parku atklāja 1910. g., atzīmējot Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai divsimtgadi. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā to pārdēvēja par Uzvaras parku, godinot uzvaru pār Bermonta armiju. Sešdesmitajos gados tas ieguva PSKP 22. Kongresa parka nosaukumu, bet pēc 1985. gada, kad atklāja pieminekli ar nosaukumu "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" – atkal par Uzvaras parku. Mūsdienās parks kalpo par lielisku pastaigu vietu, bet aukstās ziemās – par distanču slēpošanas trasi.
Informācija mainīta: 13.03.2013