Jūs atrodaties šeit

Pareizticīgo baznīcas

Kristīgās ticības vēsti daļā tagadējās Latvijas teritorijas iedzīvotājiem pirmie sludināja Polockas misionāri, tāpēc pareizticīgo dievnami jau pirms vācu bruņinieku mūra pilīm stāvējuši Jersikā un Koknesē. Laikmetu griežus pārdzīvojusī Latvijas Pareizticīgā baznīca atjauno un ceļ jaunus dievnamus, no kuriem daudzi ir pārsteidzoši savā vienkāršībā vai spozmē.

Dziļas saknes

Latvijas Pareizticīgā baznīca ir neatkarīga savā darbībā, ar Māti Baznīcu, proti, Krievijas Pareizticīgo baznīcu, saglabājot tikai garīgo un kanonisko saikni. Tai ir savi Statūti, vēlēta Sinode un Virsgans, šobrīd - Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.

Latvijā ir divi klosteri – Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosteris ar filiāli Jelgavas novada Valgundē un Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris. Joprojām tiek atjaunotas lielākās katedrāles Rīgā, Jelgavā un Liepājā, ir pilnīgi atjaunotas latviešu draudžu baznīcas Ainažos (Vidzemē) un Kolkā (Kurzemē), iekārtoti dievnami Sedā, Valkā, Ogrē un Salaspilī.

Pareizticībai Latvijā ir dziļas saknes. Tā ir viena no trim lielākajām konfesijām valstī, kuras dievnami – lielas un krāšņas mūra baznīcas pilsētu centrā ar tradicionālajiem sīpolveidīgajiem kupoliem vai, tieši otrādi, mazas, mīlīgas koka celtnes ar smalkiem kokgriezumu rotājumiem lauku klusumā – ir neatņemama kultūrainavas sastāvdaļa.

Atkarībā no valdošās varas, pareizticība Latvijā ir piedzīvojusi gan ziedu laikus, gan noliegumu un pat represijas. Lai arī Latgalē, Latvijas austrumos, pareizticība vienmēr ir bijusi viena no stiprākajām un lielākajām konfesijām, īpašs uzplaukums tika piedzīvots laikā, kad Latvija bija iekļauta Krievijas impērijā. Tad dievnamu būvei, iekārtošanai un izrotāšanai, kā arī piegulošo zemju iepirkšanai atvēlēja līdzekļus gan turīgākie draudzes locekļi un mecenāti, gan valsts kase. Taču vēsture glabā vēstījumus arī par traģiskiem notikumiem, kad dievnami tika tīši postīti, izlaupīti un dedzināti, bet garīdznieki vajāti, spīdzināti un nogalināti.

Modernajā Latvijā Pareizticīgā baznīca rūpējas par... divkāršiem svētkiem. Kā zināms, reliģiskos svētkus pareizticīgie svin pēc vecā stila jeb Juliāna kalendāra, proti, divas nedēļas vēlāk nekā Rietumu kristieši. Tāpēc Latvijā, kur pareizticība ir tikai viena no trim lielajām konfesijām, ir iespējams piedzīvot divus Ziemassvētkus, divus Jaungadus, divas Lieldienas un, ja ir tāda vēlēšanās, var arī gavēt krietni ilgāk.

Vērienīgākie dievnami

Latvijas Pareizticīgās baznīcas ievērojamākais dievnams ir Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle, kas atrodas pašā pilsētas centrā, Esplanādē, iepretim Ministru kabineta ēkai. Katedrāle pēc R. Pflūga projekta celta 1876.–1884. gadā neobizantiešu stilā; tā ir pirmā ēka Esplanādes laukumā. Ēkas celtniecības laikā projekts tika mainīts, jo arhitektam vajadzēja to papildināt ar zvanu torni – cara Aleksandra II dāvinātajiem 12 Maskavā lietajiem zvaniem. Katedrāli vainago pieci kupoli ar zeltītām ribām un krustiem, ikonostasu gleznojuši Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesori. Padomju laikā (no 1964. līdz 1990. gadam) šajā ēkā atradās "Zinību nams" un planetārijs, kā arī viena no populārākajām tā laika kafejnīcām ar iesauku "Dieva auss", kur allaž varēja sastapt māksliniekus, mūziķus, dzejniekus un citus brīvdomātājus.

Mūsdienās Kristus Piedzimšanas katedrāle ir cieši saistīta ar slaveno Tihvinas Dievmātes brīnumdarītāju ikonu, ko esot radījis apustulis un evaņģēlists Lūka. Līdz Otrajam pasaules karam ikona atradās Tihvinas klosterī Krievijā, taču vācu karaspēks to paņēma līdzi, lai lietotu dievkalpojumos okupēto teritoriju pareizticīgajiem, tādējādi cerēdams iemantot simpātijas. Tā brīnumdarītāja ikona nonāca pie toreizējā Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo baznīcas bīskapa Jāņa Garklāva, kas ar to devās bēgļu gaitās. Ikona kopā ar bīskapu Garklāvu apceļoja pasauli, līdz nonāca ASV. Garklāvs vēlējās, lai ikona atgrieztos Tihvinā. Rūpes par ikonu uzņēmās viņa audžudēls Čikāgas katedrāles virspriesteris Sergejs Garklāvs, kas ar Latvijas uzņēmēja Kārļa Zariņa palīdzību ikonu atveda vispirms uz Rīgu un tad atpakaļ uz Tihvinu.

Rīgā ir vēl vismaz divi īpaši pareizticīgo dievnami. Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīcai, kas atrodas Gogoļa ielā, Maskavas priekšpilsētā, ir arī otrs nosaukums – Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kura ir viena no vecākajām Rīgā (rakstos minēta jau 15. gadsimtā). Patiesībā tās ir divas ar koka sienu un stikla durvīm atdalītas divas baznīcas, kas pēc arhitekta T.G. Šulca projekta 1818. gadā savienotas vienā. Kopš tā laika baznīcas nav pārbūvētas.

No drupām atdzimušās

Dramatisks bijis Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles liktenis. Ārēji greznā ēka pēc slavenā itāliešu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta būvēta 18. gadsimta trešajā ceturksnī, bet 19. gadsimta 90. gados pārbūvēta. Otrā pasaules kara laikā tā smagi cieta, drupas stāvēja līdz pat 80. gadu sākumam, kad bija paredzēts tās novākt. Pēdējā brīdī šo lēmumu atsauca, un tagad līdzās Kurzemes hercogistes lepnumam „Academia Petrina” jeb Jelgavas pilij slejas lepnā baltā katedrāle ar debeszilajiem kupoliem.

Stāstu par augšāmcelšanos var attiecināt arī uz Karostu Liepājā, kur Krievijas impērijas lielākajā militārajā teritorijā Baltijā ar zeltītiem kupoliem pārsteidz Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekti, kas radījuši unikālu konstrukciju. Katedrālei nav kolonnu un visu milzīgo piecu kupolu masu tur vienīgi četras krusteniskas arku velves. 1903. gadā dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam, bet padomju laikā tajā bija ierīkota armijas sporta zāle.

Mazi, bet tautai nozīmīgi

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnami ne vienmēr ir pēc lieluma milzīgi. Daudzi ticīgie lūgšanās gremdējas arī pavisam nelielās baznīciņās, piemēram, Sv. Pētera-Pāvila baznīcā Ķemeros, Jūrmalā, kas izceļas ar kokgriezumiem bagātīgi dekorētu fasādi. Tā celta 19. gadsimta beigās, un tās būvniecībā neesot lietota neviena nagla.

Unikāla ir arī, piemēram, kāda neliela baznīciņa Rīgas – Daugavpils šosejas labajā pusē aiz Līvāniem.Tā ir Kunga Apskaidrošanās pareizticīgo baznīcu Jersikā, kuras sienas, logu rāmji, jumts un kupols veidots no dzelzs un čuguna 19. gadsimta sākumā Ukrainas pilsētā Odesā. Vispirms baznīca atradusies Daugavpilī, bet tad tā ar plostu pa Daugavupārvesta uz tagadējo baznīcas atrašanās vietu. Šā paša gadsimta beigās baznīca izjauktā veidā tika pārvesta uz Daugavpili, bet 20. gadsimta sākumā - atkal izjauca un pa dzelzceļu pārveda uz „Cargradi” Jersiku. Nelielais dievnams tautā ieguvis apzīmējumus – „Dzelzs baznīca” un „Ceļojošā baznīca”. Pieredzējusi savā mūžā daudz posta un iznīcības, Jersikas baznīca pēdējos gados tiek rūpīgi restaurēta un atgūst savu sākotnējo pievilcību.

Brodaižas pareizticīgo baznīca
+

Brodaižas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca

Brodaižu Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca darbojas Pildas pagastā. Viens no senākajiem dievnamiem Latgalē. Baznīcu cēlis muižas...
Pēdējo reizi atjaunināts: 
02.10.2014