Mutuļojošā Amata
Pavasarī un pēc rudens lietavām ūdenstūristu Meka Latvijā ir gleznainās Gaujas pieteka Amata. Tā ir ne tikai viena no straujākajām, bet arī viena no skaistākajām upēm Latvijā. Aizraujošas ainavas, iespaidīgi smilšakmens atsegumi ar slaveno Zvārtes iezi priekšgalā, neskarta daba – ne velti upe ir Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Parasti brauciens pa Amatu sākas no Melturiem, kur Rīgas – Pleskavas šoseja šķērso šo upi, bet galapunkts ir pirms Cēsu – Līgantes ceļa tilta, ūdenstūristu apmetnē „Amata”. Šo 15 km garo posmu var veikt trijās stundās, taču jāņem vērā, ka atsevišķi posmi ir pat trešās grūtības kategorijas, tāpēc jābūt uzmanīgiem un der atcerēties, ka šī aizraujošā upe ir arī bīstama. It sevišķi Lustūzī – vietā kur Amata visā straujumā triecas klintī, kurā izskalotas dziļas nišas.
Abuls un Ogre
Vēl Vidzemē pieredzējuši laivotāji asas izjūtas var gūt, dodoties braucienā pa Raunu un tās pieteku Vaivi (upes atrodas Gaujas Nacionālajā parkā starp Valmieru un Cēsīm), kā arī izbraucot vēl vienu strauju Gaujas pieteku – Abulu. Arī šis maršruts pavasaru palos nav domāts iesācējiem.
Strauja un krācēm bagāta upe Vidzemē ir Ogre, it sevišķi tās augštece ar slavenajām Brāžu krācēm. Krāču posms ir apmēram 8 kilometri un upes kritums šajā posmā sasniedz pat 27 metrus uz kilometru! Populārākais posms – no Ērgļu HES līdz Ogrēniem.
Pavasara laivošana Imulā un Amulā
Kurzemē pavasaros aizraujošas izjūtas sagādās divas Abavas pietekas – Imula un Amula, kas atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā, netālu no simpātiskās mazpilsētas Sabiles. Šīs upes vasarā nav izbraucamas, bet pavasarī patiešām sagādās patiesu laivošanas prieku.
Latgales visstraujākā upe Tartaks
Savukārt Latgales pusē visstraujākā upe ir Tartaks. Šī iespējams ir viena no mežonīgākajām upēm Latvijā, kas sagādās visdažādākās izjūtas. Piemēram, posmā no Ciriša ezera Tartaks tek cauri pārplūdušam mežam un pārņem sajūta, it kā atrastos Brazīlijas mūžamežos, vai mangrovju audzēs Indonēzijā. Savukārt posms aiz Pakaļņa ezera ir patiešām mežonīgi straujš - līkumainā un krāčainā upe ir koku sanesumiem aizšķērsota.
Padomi drošai laivošanai
Lai ceļojums par krāčainajām Latvijas upēm nesagādātu vilšanos un pat veselības problēmas, protams, der parūpēties par piesardzību. Vispirms jau der ielāgot – ja neesat pieredzējis laivotājs, tad šādās upēs laivās labāk nekāpt. Vismaz ne bez profesionāla pavadoņa. Obligāti jāparūpējas par paša drošību – glābšanas vestēm un aizsargķiveri. Personīgās mantas, sakaru līdzekļus hermētiski jāiepako, jāizvēlas atbilstošu apģērbu, jāparūpējas par siltām drēbēm un apaviem, ko pārģērbt pēc brauciena.
Pirms sēsties laivā, nenāks pa ļaunu jau iepriekš iepazīties ar veicamo posmu, iegūt informāciju par paredzamajiem šķēršļiem. Bet pašā brauciena laikā der ielāgot, ka straujās upēs aizliegts piestāties pie klintīm, nogāztiem kokiem, aizsprostiem, dambjiem, jo tad straume var laivas ārējo bortu pavilkt zem ūdens un laiva apgāzīsies. Ja laiva apgāzusies, vai kāds no laivotājiem izkritis no laivas, tad jāturas pie laivas, vai šķēršļa, līdz kāds sniegs palīdzību no malas, jo upes straujajos posmos patstāvīgi peldēt uz krastu nav ieteicams. Aizliegts braukt arī zem zemi noliektiem kokiem, kā arī pie tiem pieķeries, jo arī tad straume var laivu apgāzt, bet braucot pāri krācēm, laiva jātur upes tecēšanas virzienā. Un pats galvenais – laivā jākāpj skaidrā prātā! Patīkamu atpūtu uz ūdeņiem!
