Daugavgrīvas sala atrodas starp divu Latvijas lielāko upju – Daugavas un Lielupes – ietekām jūrā, tādēļ tās aprises dažādos laikos ir bijušas ļoti mainīgas. Līdz 18. gs. Lielupe ietecēja Daugavā (9,5 km garā Buļļupe – bijusī Lielupes gultne).
18. gs. pirmajā pusē tā izlauza ceļu uz jūru vietā, kur tagad atrodas Rīgas attīrīšanas iekārtas pie t.s. Ziemeļupes.
-
Daugavgrīvas cietoksnis - Pie kādreizējās Lielupes ietekas Daugavā (tagad –Buļļupes savienojums ar Daugavu) 1608. g. Poļu –zviedru kara laikā zviedru armija uzbūvēja pirmo četrstūra skansti, bet 17. gs. Četrdesmitajos gados jau uzcēla modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem.
-
Bijusī Padomju armijas daļa- Blakus Daugavgrīvas cietoksnim atrodas bijusī Padomju armijas daļa ar pamestām ēkām, bijušo hospitāli un pieminekli karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs.
-
Pareizticīgo baznīca - Birzes ielā pie Buļļupes tilta vēl kādu brīdi varēs aplūkot jaunās pareizticīgo baznīcas celtniecības gaitu. Tā ir veltīta visiem jaunmocekļiem, kas ticības dēļ ir cietuši 20. gs.
-
Daugavgrīvas bāka - Daugavgrīvas bāku vēsture meklējama jau 16. gs.
-
Tagad redzamā ir celta 1957. g. koka pagaidu torņa (1945. g.) vietā, jo iepriekšējo bāku uzspridzināja vācu armija 2. pasaules kara laikā (1944. g.). Bākas komplekss apskatāms no ārpuses.
-
Daugavgrīvas mols - 0,9 km garo molu uzbūvēja 1880. g. Dienvidos no tā atrodas Daugavgrīvas bākas komplekss un 1765. g. zviedru valdības celtā Komētforta paliekas.
-
Daugavgrīvas dabas liegums - Piejūras dabas parka daļa, kas atrodas starp Rīgas jūras līci, Daugavgrīvas dzīvojamo rajonu un Rīgas attīrīšanas iekārtām. Veidota kāpu biotopu, piejūras pļavu un tajās esošo aizsargājamo augu un ligzdojošo putnu aizsardzībai.
Informācija mainīta: 20.12.2012
