Raksturojums: upe met skaistus līkumus, krastos skatam paveras vairāki smilšakmens atsegumi; posms - mierīgs.
Sākot savu ceļojumu no Valmieras apvedceļa tilta, pēc 9,5km ir pirmā ūdenstūristu apmetne.
„Sapa” Senāk, kad pa Gauju vēl kuģoja plostnieki, šo vietu sauca „Iemetēji”. Vietvārda iemesls pavisam prozaisks. Ar iemešanu savulaik saistīta pludināšanai savākto baļķu ieripināšana Gaujā. No „Sapas” līdz nākamajai apmetnei „Grīviņi” pa upi ir 5,8km.
Pa ceļam sastopami divi ģeoloģiski objekti – Liepas iezis kreisajā Gaujas krastā, kas aplūkojams tikai no upes, savukārt labajā – ar ainaviskām takām, barjerām, kāpnītēm un skatu laukumiem labiekārtotais Sietiņiezis. Īpašu savvaļas bišu bagātīgi izcaurumotā baltā smilšakmens klints savu vārdu devusi arī tuvējām mājām – „Sietiņi”.
„Grīviņi” ir nākamā apmetne upes kreisajā krastā lejup pa Gaujas straumi. Līdz nākamajai apmetnei pie Raunas ietekas nobraucami 7,8km.
Pa ceļam kreisajā krastā pamanāma Grīviņupītes ieteka, pamatkrasta nogāzē Grīviņu jeb Sarkanās klintis vai Leču iezis. Pāris kilometrus lejup pa straumi, prom no krasta paslēpušās Līču-Laņģu klintis ar daudziem avotiem. Ceļvežos tās raksturotas kā Latvijā augstākais iezis (30 m). Šie objekti nav labiekārtoti un nav pielāgoti apmeklējumiem.
„Rauna” Arī apmetne „Rauna” atrodas Gaujas kreisajā krastā. Šeit ir ļoti ērti piebraukt ar laivām un viegli uzvilkt tās krastā. No „Raunas” līdz nākamajai apmetnei „Jāņarāmis” ir 6,1km.
Ja pa piebraucamo ceļu dodas prom no apmetnes līdz ceļam Valmiera – Cēsis, iespējams apskatīt dzelzceļa tiltu pār Raunu. Netālu, viņpus Raunas ietekas, atrodas „Leukādijas” – dzejnieka Eduarda Treimaņa-Zvārguļa dzimtās mājas.
Nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas, kreisajā krastā ir Kazu iezis. Sarkanīgo smilšakmeņu sienai vairāki nosaukumi – Paeglīšu iezis, Kāzu iezis, Sarkanās klintis. Klinšu apkārtne nav labiekārtota un pielāgota apmeklētājiem, taču to var ērti aplūkot no upes.
Aiz trim lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem klāt Berlīne. Klintis ar šo neparasto nosaukumu paslēpušās tālāk krastā. Pa taciņu var nokļūt līdz Jāņmuižas ciematam, kur ir veikals un autobusa pietura. Aiz Ķienes līča jau redzama nākamā apmetne.
Kādreizējā „Ķienes” kroga mantinieki izmisīgi cīnās ar upi par krasta nostiprināšanu. Gadu gaitā Gauja sev līdz paņēmusi ne tikai pāris hektārus lielu palienes pļavu, bet arī stāvkrasta nogāzi, dārzu un šobrīd apstājusies pāris soļus no mājas stūra.
„Jāņarāmis” Šī apmetne atrodas Gaujas labajā krastā, ceļa Cēsis – Rāmnieki – Valmiera malā ar ērtām piebraukšanas iespējām autobraucējiem. Ūdenstūristi šeit var beigt vai arī sākt ceļojumu. Līdz nākamajai apmetnei “Priedulājs” ir 2,5km.
Pa ceļam pārvaramas Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta. Šajā vietā ir 347,8km no Gaujas iztekas un 108,1km līdz ietekai jūrā. Aptuveni pusotru kilometru no „Jāņarāmja”, kreisajā pusē, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senielejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei.
„Priedulājs” Līdz nākamajai apmetnei „Lenči” ir 3km.
Aiz apmetnes nākamajā līkumā, kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.
“Lenči” „Lenču” apmetne iekārtota labajā pusē, uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Līdz nākamajai apmetnei „Lenčupe” ir 1,3km.
Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais “Lenču rāmis”. Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas.
„Lenčupe” Dodoties lejup, nonākam „Lenčupes” apmetnē, turpat blakus – labajā pusē – Gaujā ietek arī pati Lenčupe. Līdz nākamajai apmetnei "Cēsis" ir 2,2km.
Pēc nepilniem 2km labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.
„Cēsis” Šī apmetne atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tiltam Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist upē laivas. Apmetni apsaimnieko tūrisma firma un tā parasti tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai. Ūdenstūristiem un dabas miera cienītājiem naktsmājas ieteicamas 4,7km tālāk „Kvēpenē”. 500m aiz tilta ir „Cīrulīšu” pludmale ar telšu kempingu. „Cīrulīšos” var noorganizēt ekskursijas uz Cēsīm, iznomāt velosipēdus un izmantot virkni citu tūrisma pakalpojumu. Pa taku var nokļūt līdz „Cīrulīšu” klintīm.
