Madona [1]ir viena no jaunākajām pilsētām Latvijā, pilsētas tiesības tā ieguvusi 1926. gada 7. jūnijā. Madonā dzīvo 8691 iedzīvotāji (uz 01.01.2011.). Pilsēta viesiem ir savdabīga ar savu gleznaino reljefu. Interesants ir fakts, ka Madona ir viena no augstākajām vietām Latvijā, tā atrodas 122 līdz 193 metrus virs jūras līmeņa.
Lai kaut nedaudz iepazītu Madonu, jādodas nelielā izbraucienā vai pastaigā pa pilsētas skaistākajām ieliņām. Maršruta apraksts sākas no auto stāvlaukuma pie Madonas dzelzceļa stacijas.
Pie luksofora blakus RIMI veikalam, griezieties pa labi un turpiniet ceļu pa pilsētās galveno ielu – Saules ielu līdz pirmajam krustojumam. Iepretī krustojumam atrodas skaista māja, kurā šobrīd atrodas pasts. Pirms šīs mājas tad arī griezieties pa kreisi un tālāk dodieties pa Tirgus ielu, līdz nonāksiet pilsētas centrālajā laukumā – Saieta laukumā.
Saieta laukumu rotā skaista strūklaka ar simetriskām baseina pārejām. Šobrīd laukums kalpo gan kā iedzīvotāju un viesu atpūtas zona, gan kā pulcēšanās vieta lielākos kultūras un sporta pasākumos. Reizi mēnesī šeit notiek arī Lielā tirgus diena (mēneša otrajā sestdienā). Apkārt laukumam atrodas dažādas sabiedriskas ēkas: mājā ar torni atrodas Madonas novada pašvaldība; kalnā augšā aiz bērziem atrodas Madonas Valsts ģimnāzijas ēka; pie kāpnēm brūni-dzeltenā ēka ir viesnīca „Madona”: baltajā ķieģeļu mājā ar uzrakstu „Vidzeme” atrodas kinoteātris, bet laukuma pretējā pusē blakus viens otram atrodas divi poligrāfijas uzņēmumi: „Madonas poligrāfists” un „Erante”. Zaļgani-dzeltenās mājas, kas atrodas uz ielas stūra, pirmajā stāvā atrodas „Lazdonas piensaimnieka” firmas veikaliņš. Agrāk Saieta laukuma vietā atradies tirgus laukums. 1935. gadā, kad laukumu pirmo reizi bruģēja, katrs tirdzinieks tika aicināts vest līdzi bruģakmeni, par ko pretī saņēma tirgus naudas atlaidi. Šobrīd vēsturiskais laukuma segums nav saglabājies. Par bijušo tirgus laukumu atgādina dekoratīvās koka konstrukcijas gar laukuma malu piekalnītē - tās simbolizē zirgu piesiešanas slitas.
Tālāk kāpiet augšā pa platākajām kāpnēm (ir lēzena mala pa kuru var uzstumt arī riteņus) un pa kreisi dodieties pa plašo Valmieras ielu. Valmieras un Raiņa ielas krustojumā atrodas Madonas kultūras nams. Tagadējā kultūras nama ēka 1935. gadā tika izbūvēta kā Aizsargu nams. Toreiz celtniecību atbalstīja daudzas organizācijas un iedzīvotāji, savukārt pilsēta atvēlēja apbūves zemi. Tolaik tā bija apjomīgākā Latvijas jaunbūve ārpus Rīgas. 2005. gada janvāra vētrā ēkai tika noplēsts jumts, daļēji tas bija kā sākums vērienīgiem kultūras nama rekonstrukcijas darbiem. Kultūras namā katru nedēļu notiek dažādi koncerti un pasākumi, kā arī notiek aktīva pašdarbības dzīve. Madonā ir ne tikai folkloras kopa, Tautas teātris un tēlotājmākslas studija, 2 kori, 6 vokālie ansambļi, 6 tautas deju un 14 citi deju kolektīvi, bet arī savs koklētāju ansamblis un pat pūtēju orķestris.
Tieši pretī kultūras namam atrodas maza jauka kafejnīca - beķereja „Šlāgeris”. Šeit var plānot pusdienu pauzi vai nopirkt siltas bulciņas līdzi ņemšanai.
Tālāk dodieties taisni pāri Raiņa ielai. Pievērsiet uzmanību šīs ielas reljefam – šeit izteiksmīgi var redzēt kā Vidzemes augstienes reljefs lēnām pāriet Austrumlatvijas līdzenumā. Krustojuma malā redzams R.Blaumaņa piemineklis. Raiņa ielas otrā pusē atrodas pilsētas zaļajā zona - tā sauktajā Mīlestības graviņa, kurai tek cauri līkumotā Madonas upīte. Uzpludināto upītes dīķi rotā iespaidīga strūklaka.
Tālāk dodieties taisni pa Skolas ielu (šovasar gan šeit notiek remontdarbi) uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēm [2]. Izstāžu zāles ir ierīkotas bijušās Biržu muižas klēts ēkā, kurai piebūvētas plašas mākslas izstāžu telpas. Mākslinieki mūsu izstāžu zāles ir atzinuši par vienām no labākajām Latvijā, jo tajās ir dabīgs apgaismojums, kas nāk no speciālajiem jumta kupoliem. Muzejā vienlaicīgi ir skatāmas 3 izstādes un ekspozīcija par novada arheoloģiju.
Blakus muzejam, dzeltenajā trīsstāvu ēkā atrodas muzeja administrācija un Madonas novada bibliotēka. Gar bibliotēkas ēkas stūri pa labi, tālāk varat doties pa nesen atjaunoto Valdemāra bulvāri. Labajā pusē joprojām atrodas Mīlestības graviņa, bet tālāk atkal jāšķērso Raiņa iela.
Mazliet pabraucot taisni uz priekšu, nonāksiet starp divām izglītības iestādēm: Madonas pilsētas 1. vidusskolu (pa kreisi) un skaisto māju ar tornīti – Madonas mākslas skolu. Turpinot ceļu aiz līkuma, pavērsies skats uz Madonas pilsētas sporta centru, kurš atklāts 2009. gadā. Sporta centrs piedāvā plašas aktīvās atpūtas iespējas. Madoniešu iecienītākie sporta veidi ir: basketbols, volejbols, florbols un orientēšanās sports, bet mūsu pilsētas sportiskās dzīves atpazīstamākā vizītkarte ir ziema un slēpošana. Mēs pat sakām, ka Madona ir Latvijas ziemas galvaspilsēta. To pamato gan paugurainais reljefs un dabiskās sniega segas noturība, gan labiekārtotās un starptautisku sacensību norises prasībām iekārtotās slēpošanas trases sporta bāzē „Smeceres sils” (tā atrodas pilsētas rietumu malā). Vasarā tur tiek piedāvāta rollerslēpošana, skrituļošana, BMX trase, orientēšanās poligons, kempings.
Turpinot ceļu starp privātmājām pa Kalna ielu, mazliet pabraucot pa pilsētas apvedceļu (pa kreisi) un pie brūnās virzienrādītāja zīmes nogriežoties pa labi - nonāksiet Jāņa Seiksta keramikas darbnīcā [3](no ceļa otrā māja). Tūristiem tiek piedāvāta darbnīcas un lielā keramikas cepļa apskate; iespēja pašiem pamēģināt uz virpas savaldīt kādu māla piku vai pat izvedot kādu savu podu un keramiķa darbu izstādes apskate. Māla izstrādājumus šeit var arī iegādāties. Saimnieku Tijas un Jāņa Seikstu māju ieskauj skaists daiļdārzs, kurā izvietotas saimnieka veidotās dārza skulptūras un vietu radušas daudzas skaistas apstādījumu kompozīcijas. Pirms ierašanās noteikti ir jāpiezvana, tel. 64823693, 26126247. Apmeklējuma cena: grupām līdz 10 pers. - 5,00 LVL / no grupas; grupām virs 10 pers. - 0,50 LVL / no personas. Tālāk, turpinot ceļu jau Cesvaines virzienā, jādodas atkal pa pilsētas apvedceļu (pa kreisi). Nolaižoties no kalna lejā, pirms daudzstāvu mājām ceļa malā ir jauka kafejnīciņa „Parka kafejnīca”, kurā (ja nav sanācis iepriekš) var plānot pusdienu pauzi.
Tālāk turpiniet ceļu pa galveno ielu līdz apļveida krustojumam un tajā jāgriežas pa kreisi Gulbenes virzienā. Jārēķinās, ka apmēram 1km garā ceļa posmā šovasar notiek ielas rekonstrukcijas darbi. No Madonas līdz Cesvainei ir 16 kilometri.
Maršruta garums posmā Madona – Biksēre ir ~ 10 km
Apmēram 10 km no Madonas atrodas Biksēres ciems, kurā var apmeklēt skaisto Biksēres muižas parku un privāto senlietu muzeju [4]. Lai tajā nokļūtu, krustojumā pirms Biksēres, kuru rotā interesanta koka norādes zīme ar uzrakstu „Profesora A.Bieziņa muzejs Jaundilmaņi – 3 km” un norāde uz pašvaldību, jāgriežas pa kreisi (~ 1 km būs grants ceļš) . Nākošajā lielākajā krustojumā vadieties atkal pēc norādēm un tad jau būsiet muižas pagalmā. Biksēres muiža agrāk tika saukta par Libes muižu. Muižas ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem (19. gs.). Tagad muižas kungu māju apsaimnieko Sarkaņu pagasta pārvalde, šobrīd tajā notiek renovācijas darbi. No laukakmeņiem būvētajā muižas klēti ir ierīkots privāts senlietu muzejs "Biksēres klēts" Tajā izvietota ekspozīcija par Sarkaņu pagasta un bijušā Patkules pagasta vēstures liecībām. Lai apskatītu muzeju un uzzinātu interesantos Biksēres muižas nostāstus, jāsazinās ar muzeja saimnieku Andri Trečaku (tel. 28621303).
Muižu ieskauj gandrīz 15 hektārus liels parks, kurā aug simtgadīgas liepas un ozoli un ir izvietotas interesantas koktēlniecības simpoziju dalībnieku veidotās lielformāta skulptūras. Tā kā muiža atrodas kalnā, no muižas pagalma paveras lieliska ainava ar tālu panorāmas skatu. Šī atkal ir viena no skatu vietām, kur var redzēt, kā Vidzemes augstiene mijās ar Austrumlatvijas zemieni. Tālāk ceļu varat turpināt, atgriežoties krustojumā ar norādes zīmēm un laižoties lejā pa parka asfaltēto ceļu (gar mūra sienu), kurš ved gar atpūtas vietu un nelielu strūklaku. Parka malā aiz dīķa, pārbraucot pār bruģētu mūra tiltiņu, var atgriezties uz Madonas-Cesvaines ceļa. Pašā lielceļa malā atrodas populāra avota ūdens ņemšanas vieta. Uz Cesvaini jāturpina ceļš pa kreisi.
Izbraucot cauri Biksērei, pašā ceļa malā atrodas Biksēres ūdenskrātuve. Ja diena ir silta, to lieliski varat izmatot par peldēšanās vietu. Interesants ir fakts, ka nu jau četrus gadus vasaras saulgriežu naktī pie šī ezeriņa notiek iespaidīgs uguns skulptūru festivāls. Šogad pasākumu apmeklēja ap 3000 apmeklētāji.
Maršruta garums posmā Biksēre - Cesvaine ir ~ 6 km.
Cesvaine pilsētas tiesības ieguvusi 1991. gadā, bet 2009. gadā tika izveidots Cesvaines novads. Šobrīd tas ir viens no mazākajiem Latvijas novadiem, tajā dzīvo 3114 iedzīvotāji. Toties Cesvaine var lepoties ar savu bagātīgo kultūrvēstures mantojumu, kas cieši savijies ar apkārtnes dabas krāšņumu.
Iebraucot Cesvainē, ceļa kreisajā malā skatienu piesaistīs jaunā Cesvaines vidusskola (uzbūvēta 2007. gadā) un nupat renovētais Kultūras nams. Vēl mazliet uz priekšu un skatienam pavērsies staltā Cesvaines pils [5], kura uzcelta 1895 gadā pēc Ādolfa fon Vulfa pasūtījuma. Ap pili ir saglabājies bijušās muižas apbūves komplekss un plešas 30 ha plašs parks. Ekskursijas laikā pa pili jūs varēsiet izstaigāt praktiski visas pils telpas, uzkāpt 30 metrus augstajā skatu tornī un nokāpt pat tumšajos pils pagraba labirintos.
Ja sanāk laiks, iesakām aizbraukt arī līdz Cesvaines evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1879. g.) Tā ir viena no lielākajām lauku baznīcām Latvijā. Ja vēlaties to apskatīt arī no iekšpuses, tad ekskursija jāpiesaka pa tel. 28337510. Lai nokļūtu līdz baznīcai, no Cesvaines pils jāgriežas pa labi uz galvenās ielas un jāturpina ceļš līdz trešajam krustojumam, tur būs brūnā norādes zīme un tad jādodas pa ieliņu, kas iet gar internātskolas sporta stadionu.
Cesvaines pils – dzelzceļa stacija ir ~ 1,5 km.
Lai nokļūtu Cesvaines dzelzceļa stacijā, jādodas atpakaļ uz Madonas-Cesvaines-Gulbenes šoseju, tikai šoreiz krustojumā jābrauc taisni pāri (pa ceļu, kas ir mazliet pa labi). Vilciens „Gulbene – Madona – Rīga” sestdienās atiet plkst. 17.58
