Padomju laikā šo armijas objektu sauca "Zvaigznīte", tas bija ļoti slepens un kalpoja NATO valstu radio un telefonsarunu noklausīšanai. Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1994. gadā, Krievijas militāristi šo vietu atstāja, taču aizejot sadauzīja iekārtas, elektromotoros salēja skābi, sacirta kabeļus. Par laimi, nebija dota pavēle uzspridzināt milzīgos antenu šķīvjus.
Ar Eiropas Savienības atbalstu armijas lokators pārveidots zinātnes mērķiem – tagad 32 metrus platā un 600 tonnu smagā antena novēro vistālākos Visuma nostūrus. Tas ir Ziemeļeiropā lielākais radioteleskops, kas gluži kā sikspārnis "redz" skaņu, uztver acij neredzamo starojumu un pārvērš to attēlā. Astronomi šādi novēro Sauli un vissenāko starojumu — daļiņas, kas radušās pirms daudziem miljardiem gadu uzreiz pēc Lielā sprādziena, kad piedzima Visums.
Irbenē atjaunots ir arī otrs radioteleskops (16 metru diametrs), ar kuru drīzumā novēros pirmo Latvijas satelītu – to būvē Latvijas studenti kopīgi ar vāciešiem Brēmenes Universitātē. No armijas mantojuma Irbenē vēl palikušas vairākas lēnām grūstošas ēkas, par ko Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadītājs, fizikas doktors Juris Žagars smejas: "Te varētu uzņemt šausmu filmu "Frankenšteins un KGB", nevienu latu nevajadzētu izdot par dekorācijām."
Tā kā Irbenes lokators sen vairs nav slepens militārais objekts, tajā var ierasties ekskursijās, turklāt var nolīgt gidu.Ekskursijas laikā iespējama ne tikai pastaiga pa teritoriju, bet var arī uzkāpt teleskopu augšējo stāvu āra platformās un baudīt skaistās ainavas, kas paveras pāri Kurzemes mežiem. Kopš 2009. gada pavasara var doties arī pastaigā pa pazemes tuneli, kas savieno lielāko radioteleskopu ar tehnisko centru.
Irbenes apkārtnē ir arī citi ievērības cienīgi objekti. Nepilnus deviņus kilometrus tālāk Kurzemes jūrmalā ir Ovišu bāka, celta 1905. gadā - tā ir pirmā vecākā saglabājusies navigācijas būve Latvijā. Tikpat tālu ir līdz Miķeļbākai, kas ir augstākā bāka Baltijā – 62 metri. Gar Irbenes lokatoru tek skaistā Irbes upe, ko iecienījuši no civilizācijas burzmas atpūsties mīloši laivinieki, turpat ir arī Slīteres nacionālais parks, Kolkas rags un unikālā lībiešu piejūras kultūrvēsturiskā teritorija – Lībiešu krasts.
