Jūs atrodaties šeit

Atpūta uz ūdens

Nesteidzīga atpūta jautrā kompānijā, romantiska divvientulība vai izbrauciens visai ģimenei kopā ar bērniem pa gleznainākajām Latvijas upēm atstās neizdzēšamus iespaidus. 

Mūsu valsts upes izceļas ne tikai ar tīru ūdeni un krāšņiem dabasskatiem, bet arī kultūrvēsturisku pieminekļu daudzveidību to krastos. Turklāt laivošana nesagādās lielas grūtības pat ūdenstūristiem iesācējiem.

Gauja – vispopulārākā Latvijā

Viena no ūdenstūristu vidū populārākajām upēm ir Gauja. Tā slavena ar skaistajiem, smilšakmens atsegumu bagātajiem krastiem, līksmo tecējumu un gleznaino ainavu. Parasti pa Gauju laivo no Cēsīm līdz Siguldai (2-3 dienu maršruts), šis upes posms iekļauts arī Gaujas nacionālā parka teritorijā. Taču nebūs jāviļas arī tiem, kas pa Gauju laivos citos tās posmos.

Gaujas Nacionālā parka teritorijā drīkst nakšņot tikai speciāli šim mērķim izveidotās apmetnēs, bet apmetņu ūdenstūristiem patiešām ir daudz un tās ir labiekārtotas. Jāielāgo gan, ka peldēties Gaujā un staigāt pa tās gultni ir bīstami, jo seklumu var strauji nomainīt dziļums.

Braucienā pa Gauju var doties ar jebkuru laivu, bet iespējams izbaudīt arī ko neparastāku – peldējumu ar īstu plostu! Ērtu plostu ar finiera klāju, uz kura brīvi var atrasties vairāk nekā 10 atpūtnieku un pat gatavot maltīti, piedāvā, piemēram, kempings un laivu bāze „Žagarkalns”, arī „Gaujas krasts” un vairāki citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

Īsts saldais ēdiens dabas draugiem būs Gaujas pieteka Brasla, kura tiek uzskatīta par skaistāko un klinšaināko mazo upi Latvijā. Braslas krastos ir daudz smilšakmens atsegumu un Vējiņu alas ar pazemes ezeriem. Sausās vasarās gan vietām Brasla kļūst tik sekla, ka būs apgrūtināta laivošana.

Salaca, Abava un Venta

Ziemeļvidzemē ūdenstūristu skatījumā vispievilcīgākā upe ir Salaca, it sevišķi - posmā no Mazsalacas līdz Sarkanajām klintīm. Salaca ir ne tikai dabas mīļotāju iecienīts galamērķis, bet arī Baltijas jūras reģionā nozīmīgākā lašu upe, kur šīs karaliskās zivis atļautajā laika posmā drīkst makšķerēt. Salacas baseins ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā daļa, tāpēc šīs upes krastos naktsmītnes drīkst ierīkot tikai tām paredzētās vietās.

Gleznainā Kurzemes upe Abava tek pa īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju „Abavas senleja”. Populārākais maršruts šajā upē ir no Kandavas līdz Rendai, kur redzēsiet Abavas Velnakmeni un senu kulta vietu Zviedru cepuri un varēsiet izvingrināt kājas patīkamā pastaigā pa jaukajām mazpilsētām - Kandavu un Sabili. Sabilei pretējā Abavas krastā atrodas Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs ar izcilu laikmetīgās mākslas kolekciju. Ir vērts apmeklēt arī ūdenskritumu Abavas rumba un smilšakmens alas – Māras Kambarus.

Arī Kurzemes lielākā upe Venta ir interesanta ūdenstūristiem un makšķerniekiem. Dodoties vairāku dienu ilgajā maršrutā no Nīgrandes līdz Skrundai, ceļā būs viena otra krāce, varēs apskatīt dolomīta un smilšakmens atsegumus, iepazīt neparasto Alšu kaļķu cepli... Jauku iespaidu radīs arī maršruts no Kuldīgas līdz Zlēku tiltam.

Vientulība un mežonības Irbes krastos

Ja sirds kāro vientulīgāku un mežonīgāku apvidu, droši var izvēlēties tādas upes kā Iecava, Irbe, Pededze, Rēzekne, Rūja, Tebra, Vitrupe, Svētupe un Ciecere, kas dažos posmos ir teju vai civilizācijas neskartas. Piemēram, Irbes krastos Ziemeļkurzemē atradīsiet vien dažas mājas, taču pati upe ir ļoti skaista, ar iespaidīgām smilšu kāpām. Populārākais maršruts ir no Rindas līdz upes ietekai jūrā. Irbe plūst cauri Slīteres nacionālajam parkam, netālu no tās krasta atrodas iespaidīgs padomju militārā mantojuma objekts - Irbenes lokators.

Pa Daugavas lokiem un Latgales ezeriem

Latvijas lielāko upi Daugavu dēvē par likteņupi. Posms, kas būtu noteikti jāizbrauc, ir tā sauktie Daugavas loki  starp Krāslavu un Daugavpili Latgalē. Ainaviski krāšņajos upes krastos var aplūkot gan vecāko koka baznīcu Austrumlatvijā – Indricas katoļu baznīcu, gan tipisku vecticībnieku sādžu Slutišķus un Makrovas pilskalnu, gan augstās un iespaidīgās Ververu un Slutišķu kraujas, no kurām paveras lielisks skats uz upes senleju, gan Vecpils pilskalnu, kur atradās kādreizējā Dinaburgas pils. Jārēķinās gan, ka spēcīga pretvēja gadījumā Daugavā var sacelties viļņi, kas apgrūtinās laivošanu.

Latgale, ko dēvē par Zilo ezeru zemi, piedāvā arī pavisam neparastus ūdenstūrisma maršrutus. Reģionā, kur ir simtiem lielāku un mazāku ezeru, tos vienu ar otru savieno mazas upītes un caurteces. Laivojot no viena ezera uz otru, brauciens var ilgt pat vairāku dienu garumā. Un lai nu par ko, bet par neaizmirstamu iespaidu trūkumu, izbaudot Latgales dabu un kultūrvēsturisko savdabību, ūdenstūristiem nebūs pamata žēloties. Plašāk par maršrutiem var uzzināt reģiona tūrisma informācijas birojos un laivu nomas punktos (piemēram, www.laivaslatgale.lv), arī - Latvijas lauku asociācijas „Lauku ceļotājs” izdotajā „Ceļvedī ūdenstūristam”.

Daži padomi

Pirms sēšanās laivā ieteicams vispirms rūpīgi izplānot maršrutu un izvēlēties sava brauciena mērķim piemērotu laivu. Lai to izdarītu, esat laipni gaidīti laivu nomas punktā vai tūrisma informācijas birojā, kur instruktori un ūdenstūrisma profesionāļi palīdzēs ne tikai ar inventāra sagādi, bet arī ar maršruta izvēli un praktiskiem padomiem. Laivojot jāparūpējas par atbilstošu apģērbu. Paņemiet līdzi arī drēbes, kas pasargā no izmirkšanas lietus gadījumā. Ieguvēji būs tie, kas neaizmirsīs saules aizsargkrēmus, kā arī līdzekļus pret insektiem. 

Ventas rumba miglā
+

Ūdenskritums Ventas rumba

Ventas rumba Kuldīgā ir platākais ūdenskritums Eiropā.Dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu.
Slīteres bāka
+

Slīteres nacionālais parks

Slīteres nacionālais parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura...
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
+

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs apmeklētājiem piedāvā vairāk nekā 150 mākslas darbus brivā dabā, lauku sētu ar nelielu viesu namu,...
Velna ala Siguldā
+

Gaujas nacionālais parks

Gaujas nacionālais parks ir viens no vispopulārākajiem tūristu galamērķiem Latvijā. Ceļotāji pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
06.10.2014